Pirmo reizi vēstures avotos minēts 15.gs kā neliels zvejniekciems pie Rīgas jūras līča. Mērsragu apvij dažādas teikas un nostāsti. Vecos rakstos var lasīt, ka agrāk Mērsrags dēvēts par Mārgrūbi (Mortgrubi – nāves bedre), jo tur dzīvojuši jūras pirāti, kas vilinājuši krastā kuģus, tos izlaupījuši. Hercogu laikos Mērsragā bijusi lielākā ziepju vārītava. Dokumenti vēstī, ka tajos laikos katrai zvejniekciema mājai bijis jādod baznīcas vajadzībām 2000 reņģu un 2 kāli plekstu (butes) gadā. 1710.gada mērī gandrīz visi iedzīvotāji izmiruši. 18.gadsimta beigās Mērsragā dzīvojuši tikai 13 saimnieki, kuriem ik gadus katram bija jādod savam Pūres baronam nodevās: 4000 žāvētas un sālītas reņģes, 500 brētliņas, 330 butes u.t.t.
Mērsradznieki ciemu bija sadalījuši sešos īpašos ciemos: Pekeļu ciemā, Dižciemā, Braņķu ciemā, Grūžumos, Ķīsterciemā un Stērbeļu ciemā. Ciems sākās no Pekeļciema gala pie bākas un beidzās ar smilšaino Stērbeļciemu pie Engures ezera.
Mērsradznieki kopš seniem laikiem būvēja mazus vienmasta buriniekus – božus, kurus sauca arī par “rāceņu bočkām”, jo ar šiem kuģīšiem lielāko tiesu veda uz Rīgu pārdošanai kartupeļus. Drosmīgākie ar saviem božiem kuģoja arī plašākos ūdeņos. Zvejniekiem bija trīs sedumi: Upes sedums pie ostas, Ļakas sedums pie baznīcas un Raga sedums pie bākas. Šeit pie zvejniekiem ieradās uzpircēji. Viņi iepirka reņģes, mencas, lučus, plekstes, lašus, sīgas.
1842.gadā no Engures ezera ziemeļu gala uz jūru tiek izrakts kanāls (4 km garumā), kurā ierīko ostu. Līdz ar kanāla izrakšanu Engures ezera līmenis pazeminājās par 1,5m. 1873.gadā Rīgas biržas komitejas lūdza Jūrlietu ministrijas Hidrogrāfijas dienestam Pēterburgā pēc iespējas ātrāk ierīkot bāku Mērsragā, jo akmeņainais sēklis apdraud tos kuģus, kas kaut nedaudz novirzījušie no līnijas starp Kolkas uguns kuģi un Daugavas grīvu. Rīgas biržas komiteja sedz visus ar bākas uzstādīšanu saistītos izdevumus, metāla tornis, laterna un optiskais aparāts tika iegādāts Parīzē. Mērsraga bāka tika iesvētīta 1875.gada 10.septembrī. Bākas uguns augstums ir 21,3 m.
19.gs. otrajā pusē Mērsraga piekrastē strauji attīstās burinieku būve. Sākumā vairāki turīgi zvejnieki un saimnieki kopā būvēja vienu kuģi un uz tā paši brauca. Dažiem kuģu īpašniekam ar laiku izdevās iekrāt kapitālu un iegādāties pat vairākus kuģus. Tā piemēram, Miķelim Barasam piederēja divmastnieki “Pauls” un “Eden”, kā arī trīsmastu ārzemnieks “Karalis". 1880. gadā vietējā kuģu būvētavā uzbūvē pirmo tālbraucēju kuģi. Mērsragā pavisam uzbūvēti 22 jūras kuģi. Viens no lielākajiem kuģu būves centriem Kurzemē bija Upesgrīva, kur no 1860.-1915.g. uzbūvēja 66 buriniekus.
Līdz 1918.gadam Mērsrags, tāpat kā Upesgrīva, atradies Engures muižas pagastā. 1918.gadā izveidots Mērsraga pagasts. 1926.gadā izveidots Upesgrīvas pagasts. 1922.gada 10.novembrī atvērts Mērsraga pasts (Mertenmuižā). Pasts pienāca 2 reizes nedēļā. 1926. gadā Mērsragu pievieno šaursliežu dzelzceļa satiksmei, dzelzceļš darbojās līdz pat 20 gs. 60-gadiem, bet bānīša ceļš saglabājies līdz mūsdienām. 1927.gadā tiek uzsākta ostas būve zvejniecības un kuģniecības vajadzībām, ar šo gadu sākas Mērsraga attīstība. Trīsdesmitajos gados Mērsragā satiksme bijusi vāji attīstīta – zemes ceļš savienoja Mērsragu – Dzedrus (neliels 2. šķiras), lielāks ceļš savienoja Talsus ar Upesgrīvu. Vairāk ceļu nav bijis.
Trīsdesmitajos gados Mērsragā darbojusies kolofonija fabrika, kur ticis ražots terpentīns (tautā saukts par muciņcehu). Talsu apriņķa trīsdesmito gadu lielāko uzņēmumu skaitā atradušies: A.Grīvaiņa dzirnavas, Mērsragā; Mērsraga zvejnieku ostas mola būve. Viens no Talsu novada dravniekiem, kas pārtiek tikai no bitēm ir J.Ripa Mērsraga Alksnājciema Biteniekos ar 30 saimēm. 1936.gadā Talsu apriņķī bijuši 23 ārsti, no kuriem viena strādājusi Mērsraga pagastā, Sileniekos. No 8 lauku aptiekām, 1936.gadā Talsu apriņķī, viena atradusies Mērsragā Stūrkalnos.
1941.gadā Mērsragā dibināts pirmais jūras zvejnieku artelis Latvijā.
1945.gadā pārdalot pagastus, Mērsraga pagastam tiek atņemts Ķūļciems un pievienota lielākā daļa Upesgrīvas ciema. 1945.gadā tiek nodibināta Mērsraga zivju konservu fabrika uz amatnieciska rakstura darbnīcas bāzes. Zvejniecība un zivju apstrāde attīstās lēni, zivju produkcija ir lēta, galvenās realizācijas vietas ir Talsi un Roja. Ziemā zvejnieku iztikas līdzeklis ir meža darbos nopelnītais.
1946.gada 10.martā atjaunoja zvejnieku kolektīvo saimniecību, nodibinot zvejnieku kolhozu “1.Maijs”. Pirmajos pēckara gados Mērsraga pagastā tiek nodibināts arī lauksaimniecības kolhozs “Plēsums” ar centru – Ķipatos. Tajā apvienojās Alksnāja līdumnieki. Šī kolhoza mūžs ir īss, pēc dažiem gadiem “Plēsums” tiek pievienots z/k “1.Maijs”, izveidojot zvejnieku kolhozā lauksaimniecības brigādi. Z/k “1.Maijs” ir vienīgais zvejnieku kolhozs Latvijā, kas nodarbojas arī ar lauksaimniecību. Kolhozā tika audzinātas Landrases šķirnes cūkas, kuras saņēma Vissavienības tautsaimniecības izstādes medaļas.
Z/k “1.Maijs” sākotnējā darbība – zvejniecība. Zvejniecība un zivju apstrāde attīstās lēni, zivju produkcija ir lēta, galvenās realizācijas vietas ir Talsi un Roja. Ziemā zvejnieku iztikas līdzeklis ir meža darbos nopelnītais. Ar gadiem kolhozs izaug, veicinot visa ciema attīstību. Zvejnieki zvejo ne tikai Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā, bet dodas arī uz Atlantiju. Kolhozam pieder 3 Atlantijas kuģi un vairāk kā desmit vietējie zvejas kuģi.
1965.gadā Mērsraga zivju konservu fabrikā ir 481 strādājošais. Zivju piegādātāji ir zvejnieku kolhozi “1.Maijs” un “Padomju zvejnieks” (1965.gadā saņemti 52825 cnt). Sākot ar sešdesmitajiem gadiem, līdz ar zvejnieku kolhoza “1.Maijs” attīstību, Mērsragā strauji attīstās zvejniecība un zivju apstrāde. Tika uzbūvētas pirmās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, katlu māja, jauna zivju apstrādes fabrika, tīklu remontu cehs, mehāniskās darbnīcas, kultūras nams. Šajā laikā tiek remontētas ciemata ielas un pārklātas ar asfaltbetona segumu. Mērsrags sāk konkurēt ar Rojas pilsētciematu.
Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu kolhoza uzņēmumi nomainīja juridisko statusu un turpināja strādāt un attīstīties, veidojās jauni uzņēmumi. Ik gadu pieaug piedāvāto pakalpojumu klāsts.
