AizputeIedzīvotāju skaits: 5722
Platība: 6,9 km2
|
 |
| Apraksts |
Aizpute ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām. 13.gs. toreiz kuģojamās Tebras krastā pie Rīgas - Prūsijas ceļa atradās kuršu pils. Tā laika rakstos tā minēta kā Asimpute. Vēlāk tās vietā tika uzcelta mūra pils Kurzemes bīskapijas domkapitulam. 1378.g. Aizputei tika piešķirtas pilsētas tiesības, bez tam tā bija arī Hanzas savienības locekle. Nostāsti vēsta, ka Aizputes nosaukums radies no aizputinātiem ceļiem, kas veduši uz pilsētu. Līdz 17.gs. pie Tebras un Durbes satekas atradās Aizputes jūras osta, taču 17.-18.gs. tā zaudēja savu nozīmi, jo attīstījās Liepāja. Tebras upes labajā krastā daļēji saglabājusies Aizputes centra 13.-19.gas. apbūve. |
|
 |
 |
| Malkas pilis |
|
 |
| Aizputes dzirnavezers |
|
 |
| Aizputes Livonijas ordeņa pilsdrupas |
| Aizputes ordeņa pilsdrupas vel tagad labi saglabājušās, lai gan celta XIII gadsimtā. Jau 13. gadsimtā toreiz kuģojamās Tebras upes krastā pie Rīgas –Prūsijas ceļa atradās kuršu_ |
 |
| Aizputes novadpētniecības muzejs |
| Atrodas vēsturiskā ēkā - jaunajā Pilsmuižas kungu mājā , kas celta 19. gs. beigās /20. gs. sākumā. Muzejā skatāmas piecas pastāvīgās ekspozīcijas, kas stāsta par pilsētas vēsturi, saimnieciski-ekonomisko_ |
 |
| Aizputes Romas katoļu baznīca |
| Vienīgā katoļu baznīca, kura celta PSRS laikā. To uzsāka celt 1955.gadā. Pabeidza 1956.gadā. |
 |
| Akmens tilts pāri Tebras upei |
| Akmens tilts celts 1907. gadā. Tilta akmens margu pašā vidū ir iemūrēts Manteifeļu dzimtas ģerbonis, kas šīs margas dāvinājuši Aizputes pilsētai. |
 |
| Aizputes Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Iepretī Aizputes pilsdrupām Tebras upes labajā krastā atrodas 16m augstais kuršu pilskalns. Bīskapa valdīšanas laikā 1252.g.kuršu koka pils vietā kalnā uzcelta Aizputes_ |
|
