Baloži atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā. Virsmas augstums parasti pārsniedz 10 m virs jūras līmeņa. Apvidu šķērso vairākas kāpas, viena no augstākajām ir Mules kalns (26 m virs jūras līmeņa), kura atrodas līdzās Baložu centram. Par Baložiem kādreiz sauca mežniecibu Rīgas apriņķī. Tā atradās netālu no dzelzceļa un deva nosaukumu arī tuvākajai dzelzceļa stacijai. Mežniecības zemes bija ļoti bagātas ar kūdras purviem. Viens no lielākajiem ir Medemu purvs. Dabiskā notece Medemu purvam bija rietumos pa Mārupīti, bet austrumos no Titurgas jeb Mulkalna ezera (12 ha) pa Titurgu. Medemu purva kopplatiba ir 3400 ha, no kuriem pašlaik ir izmantoti 1060 ha un to vietā ir ierīkoti dārziņi. Jaunai apguvei pieejami 1300 ha, bet uz 520 ha aug mežs. Tāpēc 1947. gadā tika dibināta kūdras fabrika "Baloži", ap kuru izveidojās strādnieku ciemats, bet no 1958 gada - pilsētciemats. Kūdras ieguvēji darbojās purva masīvos, kas Rietumos sniedzas lidz Jelgavas šosejai. Uz Baložu staciju savulaik izvadīti Olaines un Medemu purva šaursliežu izvadceļi. Iegūtas produkcijas veidi bija kūdras briketes (pirmoreiz Latvijā), gabalkūdra, amonizēta kūdra, pakaiškūdra, substrāta kūdras platnes. 1978. gada kūdras fabrikai "Baloži" pievienota Latvijas kūdras mašīnbūves rūpnīca. 80. gados 75% fabrikas kopprodukcijas bija tehnoloģiskas iekārtas frēzkūdras ieguvei un to rezerves daļas, kā arī izstrādājumi elektroniskajai un radiotehniskajai rūpniecībai. Produkciju izveda uz vairākām PSRS republikām, kā aīi uz Somiju. Ar laiku bez dzīvojamām mājām ciemata uzcēla arī ēkas apģērbu r/a "Latvija"iecirknim, kā arī septiņgadīgo skolu. 1957. gadā tika iekārtota kūdras ieguves mašīnu izmēģinājumu rūpnīca. Tuvāk Bauskas šosejai, līdzās Cālīšsilam, lieliski iekļaujoties dabas ainavā (bērzu birzī), 80. gados izbūvēts apdzīvotais rajons - Titurga, tur atrodas jaunas pilsetas iestādes. Baložos, kas 33 gadus bija tipisks strādnieku ciemats, darbaspēks veidojās no iebraucējiem, līdz ar to pilsētā ir liels nacionālo minoritāšu īpatsvars. |
