Jēkabpils izveidojās 17. gs. sākumā kā Krievijas vajāto vecticībnieku apmetne, t.s. sloboda, Daugavas kreisajā krastā pie Salas kroga. Tās uzplaukšanu sekmēja garām braucošie strūdzinieki, kas Daugavas krāču dēļ bija spiesti preces pārkraut vezumos. 1670. gadā Salas kroga apmetnei piešķīra pilsētas tiesības un par godu tās dibinātājam Kurzemes hercogam - Jēkabpils (Jakobstadt) vārdu.
Pirmo reizi Krustpils vēstures avotos minēta 1237. gadā, kad Rīgas bīskaps Nikolajs de Magdeburgs uzcēla Kreicburgas (Kreutzburg) pili. 1585. gadā poļu karalis Stefans Batorijs atdāvināja Krustpili Nikolajam Korfam. Pils īpašnieku vienīgā pēctece Jutta fon Korfa no Vācijas regulāri uztur sakarus ar pils tagadējiem saimniekiem un brauc ciemos uz Krustpils pili.
Pilsētas tagadējās robežas izveidotas 1962. gadā, kad Jēkabpilij pievienoja kaimiņpilsētu Krustpili.
Pilsēta īpaša ar Krustpils pili - Jēkabpils Vēstures muzeju, kurā ir padomju armijas istaba, viduslaiku pils pagrabi, izstādes tornī; Jēkabpils Vēstures muzeja brīvdabas nodaļu “Sēļu sēta“ - Sēlijas novada 19. gs. zemnieka sētu ar iespēju tūristiem piedalīties senlaiku sadzīves un amatnieku darbos; Meža parku pie Radžu ūdenskrātuves ar peldvietu, volejbola laukumiem un veselības taku; 7 konfesiju dievnamiem, tai skaitā Sv.Gara un Nikolaja baznīcas ar klosteri; mākslas galeriju MANS`S; aizsargdambi gar Daugavas kreiso krastu – pastaigu vietu un plūdu barjeru. Jēkabpilī Jūsu interesi piesaistīs pilsētai raksturīgā 19. gs. vienstāvu koka apbūve, 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtās sarkano ķieģeļu ēkas ar profilēto detaļu greznajām fasādēm.
