Savu nosaukumu pilsēta ieguvusi no šai Daugavas posmā bijušajām un vēlāk appludinātajām Ķeguma krācēm. Bīstamās Ķeguma krāces un straumes piemin arī A.Pumpura eposā “Lāčplēsis”. Senos laikos Daugava bija visai intensīvs tirdzniecības ceļš – tad pa to uz Rīgu kuģojuši arī Krievzemes tirgotāji. Pēc vietējiem nostāstiem, krievu plostnieki, un laivinieki, tuvojoties bīstamajām krācēm, esot saukuši: “Tjagom, tjagom!” (“Vilkšus, vilkšus”), tādejādi ar saskaņotu rīcību izvairoties no avārijām.
Sākotnēji Ķeguma apvidus ietilpa Rembates pagastā. 1949.gadā Ķegumam piešķīra strādnieku ciemata (pilsētciemata) nosaukumu, un iekļāva izveidotajā Ogres rajonā. 1960.gadā, likvidējot Baldones rajonu, Ķegumam pievienoja Tomes apkaimi – tagadējo Ķeguma lauku teritoriju. Pats Ķegums 1993.gadā tika iekļauts Latvijas pilsētu pulkā.
Pilsētas statuss Ķegumam piešķirts 1993.gada 11.martā, bet lauku teritorija pilsētai pievienota tā paša gada rudenī.
2002.gada oktobrī apvienojoties Ķeguma un Rembates pašvaldībām izveidojas Ķeguma novads. Ķeguma pilsēta kļūst par jaunizveidotā novada administratīvo centru.
