Priekule

Kurzemes reģ. > Priekules nov.
Iedzīvotāju skaits: 2592
Mājas lapa: priekule.lkdc.lv
Apraksts
Vēstures avotos Priekule pirmo reizi minēta jau 1483. gadā, kad šeit zemi ieguvusi baronu Korfu dinastija. Vēl šodien pilsētā ir baronu Korfu pils, kurā izvietota skola un saglabājušies 1688. gadā celtie pils vārti, kuru attēls izmantots pilsētas ģerbonī, kad 1928. gadā Priekulei piešķir pilsētas tiesības. Par lielāku apdzīvotu vietu sākusi veidoties tikai  pēc Liepājas - Viļņas dzelzceļa līnijas atklāšanas  1871. gadā. 2.pasaules kara laikā no 450 mājām pilnīgi nesagrautas palikušas tikai 40. 1949. g. - 1959.g. Priekule bijusi rajona centrs. Priekulē vai Priekules pagastā dzimuši: dzejnieks J. Peters, kultūras darbinieks Jevgeņijs Meija, ķīmijas zinātņu doktors Valdis Kampars, mācītājs un rakstnieks Kārlis Kampe, keramiķe Edīte Zvagule, bērnību pavadījis dramaturgs Elmārs Ansons.
Tūrisma informācija
Priekules TIC (Priekule, Saules iela 1)
Pašvaldības
Priekules pilsētas dome (Priekule, Saules iela 1)
Objektu kategorijas šajā teritorijā
Aktīvā atpūta, sports 1
Apskate, ekskursijas 1
Iestādes, organizācijas 1
Kultūrvēsture 3
Naktsmītnes 1
Pakalpojumi, resursi 1
Reliģija, kults 1
Satiksme, sakari 1
Transportam 1
Veselībai 3
Skatīt visus objektus teritorijā (Priekule)   
Apskates objekti
Pils skatu tornis
Reizē ar Korfu jaunās pils ārpuses pārbūvi 19. gs. beigās uzbūvēja arī pils skatu torni. Kādreizējais priekulnieks, profesors Ojārs Spārītis atzinīgi novērtēja savā laikā pils tuvumā_
Priekules muižas pils
1483. gadā Livonijas ordeņa mestrs Borchs piešķīris zemes īpašumu feodālim Klausam Korfam, kurš uzcēla pili. Tā atradās ļoti izdevīgā vietā, kur krustojās septiņi lielceļi. Tas veicināja_
Priekules luterāņu baznīca un skatu tornis
Ar nelielo Priekules Luterāņu baznīciņu saistās sena teika par Priekules Ikaru. 17. gs. otrajā pusē Priekules kalējs Zviedris–Johansons ar paša izgatavotiem spārniem no šī_
Zviedru vārti
Senāko Priekules muižas saimniecības pagalmu sargāja vareni, nocietināti caurbraucamie vārti, kas tautā ieguvuši savu tagadējo nosaukumu - Zviedru vārti. Lai gan to fasādē ierakstīts_