| Apraksts |
Vēstures avotos Priekule pirmo reizi minēta jau 1483. gadā, kad šeit zemi ieguvusi baronu Korfu dinastija. Vēl šodien pilsētā ir baronu Korfu pils, kurā izvietota skola un saglabājušies 1688. gadā celtie pils vārti, kuru attēls izmantots pilsētas ģerbonī, kad 1928. gadā Priekulei piešķir pilsētas tiesības. Par lielāku apdzīvotu vietu sākusi veidoties tikai pēc Liepājas - Viļņas dzelzceļa līnijas atklāšanas 1871. gadā. 2.pasaules kara laikā no 450 mājām pilnīgi nesagrautas palikušas tikai 40. 1949. g. - 1959.g. Priekule bijusi rajona centrs. Priekulē vai Priekules pagastā dzimuši: dzejnieks J. Peters, kultūras darbinieks Jevgeņijs Meija, ķīmijas zinātņu doktors Valdis Kampars, mācītājs un rakstnieks Kārlis Kampe, keramiķe Edīte Zvagule, bērnību pavadījis dramaturgs Elmārs Ansons. |
|
 |
 |
| Zviedru vārti |
| Senāko Priekules muižas saimniecības pagalmu sargāja vareni, nocietināti caurbraucamie vārti, kas tautā ieguvuši savu tagadējo nosaukumu - Zviedru vārti. Lai gan to fasādē ierakstīts_ |
 |
| Pils skatu tornis |
| Reizē ar Korfu jaunās pils ārpuses pārbūvi 19. gs. beigās uzbūvēja arī pils skatu torni. Kādreizējais priekulnieks, profesors Ojārs Spārītis atzinīgi novērtēja savā laikā pils tuvumā_ |
 |
| Priekules luterāņu baznīca un skatu tornis |
| Ar nelielo Priekules Luterāņu baznīciņu saistās sena teika par Priekules Ikaru. 17. gs. otrajā pusē Priekules kalējs Zviedris–Johansons ar paša izgatavotiem spārniem no šī_ |
 |
| Priekules muižas pils |
| 1483. gadā Livonijas ordeņa mestrs Borchs piešķīris zemes īpašumu feodālim Klausam Korfam, kurš uzcēla pili. Tā atradās ļoti izdevīgā vietā, kur krustojās septiņi lielceļi. Tas veicināja_ |
|
