Tā kā Vangaži bija līvu apdzīvota vieta, tad arī tās nosaukums, kas radies17.gadsimtā, ir cēlies no līvu vārda vang - strauta pļava.
17.-19.gs. Vangažos darbojās vara manufaktūra, t. s. kaparāmurs, un tajā izgatavoja svečturus, katlus, plīts riņķus. Gada laikā te ieguva 100 pudu vara lējuma. Varu veda no Pēterburgas. Kad 1816.gadā kaparāmuru pārcēla uz Ikšķili, līdz 1914.gadam Vangažos bija papīrfabrika, bet vēlāk neliela tekstilfabrika. Papīra manufaktūra Straujupītes krastos atradās no 1816.gada līdz 1.pasaules karam. Izmantojot tvaika mašīnas, manufaktūra ražoja papi un papīru. Aizsprosti upes krastos ir saglabājušies vēl šodien. 20. un 30. gados papīrmanufaktūras vietā darbojās filca darbnīca. Stikla manufaktūra atradās tagadējās Vangažu stacijas tuvumā.
Vangažu apkārtne pieskaitāma Piejūras zemienes ģeobotāniskajam rajonam. To klāj lieli mežu masīvi, kas plašā joslā stiepjas no Inčukalna līdz Rīgai. Uz kāpu pauguriem aug sausie priežu sili un virsāji ar ķērpju un sūnu zemsegu. Vangažu meži piederīgi Rīgas zaļajai zonai. Tie sargā pilsētas gaisu no piesārņojuma, Gaujas krastus no erozijas, mazo upīšu un strautu ūdenstece
