Varakļāni

44 km uz rietumiem no Rēzeknes atrodas samērā tipiska Latgales mazpilsēta Varakļāni (pilsētas tiesības tai piešķirtas 1928. gadā). Kopš 1583. gada Varakļānu novads piederēja grāfu fon der Borhu dzimtai. Krass pozitīvs pavērsiens šīs apdzīvotās vietas likteņos iezīmējās 13. gs. pēdējā ceturksnī, kad uz Varakļāniem pārcēlās un vērienīgus celtniecības darbus te uzsāka Polijas lielkanclera dēls un Vidzemes ģenerālgubernatora grāfa Georga Brauna znots Mihails Jans fon der Borhs (1751 - 1911), kurš bija plaši pazīstams ar saviem izcilajiem panākumiem zinātnē un valstsvīra darbībā. Šis erudītais, garīgi izsmalcinātais poļu aristokrāts uzskatīja, ka "mākslai jābūt cēlai, jāveicina tikumi un vēlēšanās dzīvot noderīgu dzīvi". Vistuvākie viņam bija klasicisma ideāli, un tieši tos grāfs fon der Borhs tiecās realizēt, veidojot Varakļānu muižas dzīvojamo ēku kompleksu un parku (1783 - 1789). Savas radošās ieceres viņš īstenoja ar itāļu arhitekta un dārzu mākslinieka Vinčenco Macoti (Vinzenzo Mazotti, 1756 - 1798) palīdzību. Pēdējos gados pils no jauna atdzimst. Tajā ierīkots apskates vērts muzejs un redzami no jauna atklātie 18. gs. sienu gleznojumi, kas gaida restaurāciju.

 Varakļānu ģērboņa augšējā daļā uz melna fona ejoša zelta lapsa, tā simbolizē ar zvēriem bagātos apkārtnes mežus, kā arī atsauc atmiņā Borhu zvērnīcu. Ģērboņa apakšējā daļā uz zelta fona divas melnas vertikālas joslas