ViļāniIedzīvotāju skaits: 4017
|
|
Apraksts |
Viļāni pirmo reizi minēti 1495. gada dokumentos, kad Viļānu muiža piederēja bruņiniekam Loem. 1842. gadā Viļānu muižu nopirka Janovskis. Ar vairāk nekā 49 000 lauksaimniecībā izmantojamās zemes tā bija viena no lielākajām Baltijā. 18.gs.beigās - 19.gs. sākumā ap Viļānu muižu izveidojās Viļānu miests - ievērojams dzimtbūtniecisko manufaktūru centrs. 19.gs. vidū te darbojās kokzāģētava, linu vērptuve, linaudeklu fabrika, ādu ģērētava, dzirnavas un citi uzņēmumi. Pilsētas attīstību 20.gs. sākumā veicināja Ventspils-Ribinskas dzelzceļa izbūve. Pilsētas tiesības tai piešķirtas 1928. gadā.
|
|
|
|
Viļānu luterāņu baznīca |
|
|
Viļānu vecticībnieku baznīca |
Baznīcu uzcela 20 gs. 30 gados no ķieģeļiem nesen 2003. gadā to parveidoja par koka baznīcu. |
|
Viļānu HES |
Viļānu HES nodota ekspluatācijā 1994.g., uzbūvēta uz esošas ūdenskrātuves, jauda 480 kW |
|
Viļānu Sv. Miķeļa erceņģeļa Romas katoļu baznīca un klosteris |
Viļānu Sv. Erceņģeļa Miķeļa katoļu baznīcai kopa ar bernardiešu ordeņa klosteri ir nozīmīga vieta Latvijas sakralajā arhitektūrā. Klostera komplekss celts pēc tradicionālo bernardiesu_ |
|
Viļānu muiža |
Par muižu ziņas saglabājušās kopš 15. gs. beigām, kad tā piederējusi feodālim J. Loem. 1842. g. tā nonāca muižnieku Jankovsku īpašumā. Muižai piederēja vairāk kā 49 000 ha zemes. 18._ |
|