Āgenskalna nosaukums radies no Hāgena muižiņas. 17. gs. Daugavas senkrastā Heinrihs fon Hāgens uzcēla nelielu muižiņu Hagenshof, Hagensberg – augstākā vieta apkārtnē, kas latviskā skanējumā ieguva Āgenskalna nosaukumu. 1786. gadā Rīgas pilsētas policijas novada robežās iekļāva daļu Āgenskalna. 1828. gadā tajās iekļāva arī teritoriju ap tagadējo Nometņu un Mārupes ielu. Ziemeļu kara laikā Āgenskalns tika nopostīts, drīz to atjaunoja, bet, tuvojoties franču armijai, 1812. gadā pārpratuma dēļ nodedzināja, tad vēlreiz uzcēla no jauna.
Āgenskalna centrs sākumā neatrodas tirgū, to pārceļ uz tagadējo vietu 1895. gadā. Āgenskalna tirgus ēka celta 1911. – 1914. gadā pēc arhitekta Reinholda Šmelinga projekta un ir raksturīgs racionālā jūgendstila paraugs - sarkanas ķieģeļu sienas ar baltiem apmetuma laukumiem. Tirdzniecības halle balstās uz metāla karkasa, tai ir balkons un metāla kopņu pārsegums. Ēka pabeigta 1923. gadā, galvenā fasāde daļēji pārbūvēta 20. gs. 30. gados ( arhitekts A.Grīnbergs).
Jaunie laiki ieviesuši savu kārtību – vēl nesen Āgenskalna galvenais tirdzniecības centrs bija tirgus, tagad līdzās parādījies jauns tirdzniecības nams, kā arī daudzi rūpniecības, saimniecības un pārtikas preču veikali apkārtējo ielu namos.
Āgenskalns dažviet apbūvēts ar daudzstāvu namiem, bruģētās ieliņas ar koka ēkām atgādina par kādreizējo priekšpilsētu. Āgenskalna apkārtnes apbūve ir koka arhitektūras pērle. Arhitekts Pēteris Blūms pieraksta un fiksē koka celtņu burvību. Viņa zināšanu bagāža aizsargājusi šīs ēkas no nojaukšanas vai nepamatotas pārbūves. Āgenskalnā šobrīd saglabājies Pārdaugavas senākais 18. – 19. gs. vienlaidus apbūves rajons ( teritorijā starp Nometņu, Slokas, Eduarda Smiļģa un Talsu ielu) ar seno ielu tīklu.
Ir ko teikt par šo teritoriju / apdzīvoto vietu? (0)
