Ķemeri

Jūrmalas pilsētas daļa, ko ar pārējo Jūrmalu un Rīgu saista elektrificētais dzelzceļš un Rīgas Ventspils autoceļš. 44 km no Rīgas.

Vēsturiski Ķemeru teritorija ilgstoši ir bijusi saistīta ar Kurzemi (Kurzemes hercogistes sastāvdaļa), kamēr pārējā Jūrmala atradās Vidzemes guberņas sastāvā un tās attīstību spēcīgi ietekmēja Rīga.

Ķemeri atrodas 6 km no jūras starp ezeriem un purviem, kas bagāti ar sēravotiem. Tāpēc to attīstība saistīta ar purvos esošo sērūdeņu dziednieciskajām īpašībām. Tautas dziedniecībā izmantotie Ķemeru Svētavoti ārstiem bija pazīstami jau 18.gs. otrajā pusē un 19.gs. sākumā, kad uz šejieni ārstniecības nolūkos brauca sirgstošie Kurzemes augstākās sabiedrības pārstāvji. Viņus uzņēma mežsargi, kuru mājās varēja apmesties un baudīt no purva avotiem atvesto dziedniecisko ūdeņu peldes. Vienu no mežsargiem sauca Ķemers, viņa vārds devis nosaukumu purvam un vēlāk kūrortam. Ķemeru kūrorta teritorijā ir vairāk nekā 30 sērūdeņraža avotu un bagātīgi ārstniecisku kūdras un sapropeļa dūņu krājumi (Kaņiera ezerā). 1997.gadā te izveidots Ķemeru nacionālais parks.

Ķemeru minerālūdeņu ķīmiskā analīze pirmoreiz veikta 1801.gadā Pēterburgā, pēc tam tos pētīja D.Grindelis, kura analīžu rezultāti tika publicēti. Pirmā valsts peldu iestāde uzcelta 1838.gadā uz valsts zemes, ko sēravotu dziednīcas vajadzībām atvēlēja cars Nikolajs I. Šis gads tiek uzskatīts par kūrorta dibināšanas gadu. Tādējādi Ķemeri jau sākotnēji veidojušies kā balneoloģisks kūrorts, par kura attīstību drīz vien rūpes uzņēmusies valsts. Krievijas impērijā kūrorts bija visai iecienīts - 1912.gadā tika atklāta tiešā dzelzceļa satiksme Ķemeri - Maskava. Satiksmei ar Jaunķemeru jūrmalu tika izveidots elektriskais tramvajs.

Pirmā pasaules kara laikā Ķemeru un Tīreļpurva rajonā vairākkārt notika aktīva karadarbība (arī latviešu strēlnieku cīņas ar bermontiešiem) un kūrortu izpostīja. Dzīve tajā tomēr atjaunojās strauji. 1928.gadā tai piešķirtas pilsētas tiesības.Līdzīgi Siguldai Ķemeri bija iemīļota rīdzinieku atpūtas vieta.

Trīsdesmitajos gados notika plaši labiekārtošanas un celtniecības darbi. 1936.gadā tika uzcelta Ķemeru viesnīca (arhitekts E.Laube). Tā bija populāra ne vien Latvijā, bet arī ārvalstīs.

Padomju laikā tā tika pārveidota par sanatoriju (300 vietu), kurā ārstēja nervu sistēmas, kā arī locītavu, kaulu un muskuļu un ginekoloģiskās saslimšanas. Šajā laikā Ķemeros darbojās gandrīz 10 sanatoriju, tajās strādāja ap 100 ārstu. Darbojās kūrorta poliklīnika ar sērūdeņu un dūņu vannu nodaļām.

Elektriskā dzelzceļa satiksmi ar Ķemeriem atklāja 1951.gada oktobrī. Ķemeru pilsēta beidza pastāvēt 1959.gadā, kad to iekļāva Jūrmalas sastāvā. Ķemeros darbojās kūrzāle, koncertestrāde, kinoteātris, bibliotēka. Pašlaik Ķemeru popularitāte ir mazinājusies. Ķemeru lielās sanatorijas ēkā notiek rekonstrukcijas darbi. Ķemeros darbojas vidusskola.

Ķemeru kūrorts ar dziednīcu ēkām krasi nodalās no pastāvīgo iedzīvotāju apdzīvotās daļas, kas līdzinās vasarnīcu ciematam ar nelielām ģimenes mājām, ko ieskauj dārzi.