| Apraksts |
Priekules novadā apvienojušās Priekules pilsētas un Priekules, Gramzdas, Kalētu, Virgas , Bunkas pagastu pašvaldības. Priekules novads ir bagāts ar tūrisma objektiem, kas ataino dažādu laiku vēstures un kultūras īpatnības. Tās ir seno kuršu apmetnes – pilskalni, kulta un upuru akmens vietas, viduslaiku vācu muižkungu un baronu muižas un pilis, zviedru laiku - Ziemeļu kara laika apmetņu un apbedījumu vietas, kā arī l un ll pasaules karu notikumu liecinieki – relikvijas, piemiņas zīmes un kapu pieminekļi. Īpaši stāsti novadā ir par slaveniem latviešu dzejniekiem, rakstniekiem , māksliniekiem, kas šeit dzimuši un auguši un vēlāk kļuvuši slaveni ar saviem radošajiem darbiem. Novadu raksturo brīnišķīgas dabas takas un parki, kā arī upes un dīķi, kas ik gadus papildinās ar kādu aktīvās atpūtas objekta izveidošanu.
Ar tūrisma sadaļas izveidošanu un pirmās informācijas sniegšanu mājas lapā vēlamies rosināt vairāk tūristiem iegriezties mūsu novadā un arī pilsētas un pagastu iedzīvotājiem biežāk braukt ciemos vienam pie otra, pie reizes apskatot kādu nozīmīgu un vēsturiski slavenu apskates objektu. |
|
 |
 |
| Priekules luterāņu baznīca un skatu tornis |
| Ar nelielo Priekules Luterāņu baznīciņu saistās sena teika par Priekules Ikaru. 17. gs. otrajā pusē Priekules kalējs Zviedris–Johansons ar paša izgatavotiem spārniem no šī_ |
 |
| Pils skatu tornis |
| Reizē ar Korfu jaunās pils ārpuses pārbūvi 19. gs. beigās uzbūvēja arī pils skatu torni. Kādreizējais priekulnieks, profesors Ojārs Spārītis atzinīgi novērtēja savā laikā pils tuvumā_ |
 |
| Zviedru vārti |
| Senāko Priekules muižas saimniecības pagalmu sargāja vareni, nocietināti caurbraucamie vārti, kas tautā ieguvuši savu tagadējo nosaukumu - Zviedru vārti. Lai gan to fasādē ierakstīts_ |
 |
| Priekules muižas pils |
| 1483. gadā Livonijas ordeņa mestrs Borchs piešķīris zemes īpašumu feodālim Klausam Korfam, kurš uzcēla pili. Tā atradās ļoti izdevīgā vietā, kur krustojās septiņi lielceļi. Tas veicināja_ |
 |
| Deņu māju vieta |
|
 |
| Aizvīķu baptistu baznīca |
|
 |
| Sarkanarmiešu brāļu kapu piemiņas ansamblis |
| Lielākie brāļu kapi Baltijā |
|
