|
|
 |
 |
| Stoļerovas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca |
| Iepriekšējo, no koka celto Stoļerovas Sv. Trīsvienības katoļu baznīcu dēveja par koka arhitektūras šedevru. To cēla 1770. g. par muiznieka Sokolovska līdzekļiem. Interesanti, ka_ |
 |
| Feimaņu Sv. Jāņa Kristītāja katoļu baznīca |
| Šim nelielajam, 1760. Gadā iesvētītajam koka dievnamam ar diviem torņiem ir kvazibazilikāla uzbūve. Tāpat kā daudzās Austrumeiropas baznīcās, draudzes telpas un prezbitērija savstarpējās_ |
 |
| Lūznavas muižas apbūve ar parku |
| Muižas apbūve veidojusies 20.gs. sākumā. Muižas pils celta 1905. - 1911. g. historisma stilā un jūgendstilā no ķieģeļiem un šķeltiem laukakmeņiemMuižas kungu māja un klēts celta romantizētā_ |
 |
| Strūžānu Vissvētās Trīsvienības draudzes katoļu baznīca |
| Pirmo koka baznīcu šeit uzbūvēja jau 1780. gadā. 19. gs. 30. gados Krievijas cara valdība likvidēja Vecstrūžānu Romas katoļu draudzi, taču 20. gs. sākumā draudze tika atjaunota un uzbūvēta_ |
 |
| Bērzgales Sv. Annas Romas katoļu baznīca |
Baznīca celta 1776.gadā, tā celta no akmeņiem. Baznīca ir krusta plānojuma būve ar diviem torņiem.
Ieejot baznīcā, ir liels jubilejas krustā sistā Pestītāja attēls, kuru uzstādīja_ |
 |
| Maltas (Rozentovas) Sv. Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca |
| Baznīca celta 1781.gadā, 1870.gadā tai pārbūvēja torni un 1906.gadā baznīcu atjaunoja. Baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. |
 |
| Kaunatas Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca |
| 1852. gadā celta mūra baznīca. Apskatāmas dažādas svētbildes un kokgriezums ar Dievmātes statuju. |
|
