 |
Ķerkliņu baznīcas drupas |
|
 |
Alšu kaļķu ceplis |
1553. gadā kādreizējo Ninives ciemu nosauca par Pīlesmiestu, 1658. gada 17. septembrī Kurzemes hercogistes seims to nozīmēja par pilsētu un 1663. gadā uzcēla koka baznīcu. Tomēr ar laiku pilsēta_ |
|
|
 |
Sabombardētie Rīteļu kapi |
Te reiz bija, nē, vēl ir kapi - Rīteļu kapi, ko 1953. gada padomju armijas virsnieki izvēlējas par bumbošanas mācībām piemērotāko mērķi. Tādu pat likteni piemeklēja arī blakus_ |
 |
Laimeskalna vējdzirnavas (drupas) |
|
|
|
 |
Nīgrandes evaņģēliski luteriskā baznīca |
Pirmā baznīca celta 17.gs. 60-tajos gados un saukusies par Pīlesmiesta baznīcu. Par Pīlesmiestu 1553.g. nosaukts kādreizējais Nīnives ciems. Domājams, ka šāds nosaukums radies no toreizējā_ |
 |
Lielezeres muiža |
Tagadējā Ezeres teritorija pēc Livonijas Ordeņa valsts likvidēšanas 1575.gadā kļuvusi par Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera domēni. Viņš to izlēņojis savam māsas dēlam Vilhelmam_ |
|