|
|
 |
 |
| Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle "Vēveri" |
| XIX gs. nogalē Vēveros bija 8 sētas, kuras ir pamats 1970.gados veidotajam muzejam. Muzeja mērķis ir saglabāt tautas celtniecības paraugus raksturīgajā ainavā. Ekspozīcijā parādīti audēju_ |
 |
| "Kalna Kaibēni" - Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs |
| "Kalna Kaibēni" – tautskolotāju un rakstnieku Reiņa (1839–1920) un Matīsa (1848–1926) Kaudzīšu muzejs – ir vecākais memoriālais muzejs Latvijā. Dibināts_ |
 |
| "Saulrieti" K. Skalbes memoriālais muzejs |
| Muzejs iekārtots rakstnieka Kārļa Skalbes (1879–1945) vasarnīcā Vecpiebalgā, Incēnu kalnā, kur Skalbju ģimene pavadījusi 18 vasaras (1926–1944). Atklāts 1987. gadā. Celtnes arhitektūrai_ |
 |
| Nēķina muiža |
| Pirmās liecības par Nēķena jeb Nēķina muižu rakstītos avotos datētas ar 15.gs. 1426.g. arhibīskaps Hennings šo muižu (toreiz ar nosaukumu Gerslau) piešķīra Johanam Frogtam. Vēlāk muižai_ |
 |
| Vecpiebalgas (Grišku) kalns |
| Vecpiebalgas sākotne būtu meklējama ap 10 m augstajā pilskalnā - Grišku kalnā, sauktā arī par Piebalgas, Balgas un Veļķu pilskalnu. Grišku kalns 13. gs. bijis ievērojama apmetnes_ |
 |
| Vecpiebalgas pilsdrupas |
| No 1340. līdz 1365. g. celtajai Rīgas arhibīskapa pilij, sākotnēji - cietoksnim, bija taisnstūrveida forma. Pili apjoza aizsarggrāvji, tās Z pusē atradās priekštilta nocietinājumi, bet A daļā_ |
 |
| Dižkoks |
|
|
