Avota dziedinošās spējas atklāja Aglonas dominikāņu klostera priors Juškevičs 1820.gadā. 1825.gadā pie avota uzcelta slimnīca ar 10 dzīvokļiem un vannām. 1826.gadā Viļņas ārstu komisija un Pēterpils medicīnas akadēmija apstiprina avota dziednieciskās spējas. 1826.gadā šeit ir ārstējušies ap 200 slimniekiem. 1836.gadā cara valdība slimnīcu slēdz, un, kā atzīmēts 1865.gada Vitebskas guberņas apsekošanas rakstā, par dominikāņu kādreizējo slimnīcu liecina tikai pamati. Ūdens joprojām satek trijos blakus esošajos dīķos, tam esot gaiši zaļa krāsa un izteikti smaržojot pēc sērūdeņraža. Kā raksta autors, tad zemnieki joprojām tic ūdens ārstnieciskajai iedarbībai, svētceļnieki to dzerot, peldinot dīķos savus bērnus un māla krūzēs nesot ūdeni uz mājām. Pašlaik avota ūdenim vairs nav raksturīgās smaržas, avota ūdens pa caurulēm ir novadīts uz brīvāk pieejamu vietu, un tautā tas joprojām ir populārs kā svētavots. |