Šī Latgales priekšpilsētas teritorija nosaukumu ieguvusi no tur tuvumā esošas 18.gs. Grīziņmuižas. Bet muiža, iespējams, savu vārdu ieguvusi no senā smilšu kāpu nosaukuma, kuras tautā sauca par grīziņām. Kā apdzīvots rajons veidojies samērā vēlu- tikai 19.gs., kad tur sāka apmesties uz dzīvi no laukiem ienākušie latviešu zemnieki.
Pirmā būve, kas parādījās Grīziņkalnā, bija 1901.gadā pēc Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes slēgšanas pārvietotais dzērienu paviljons. To Šampētera alus brūža īpašnieks Fricis Šindlers pārvietoja no tā sauktās putnu pļavas pie Strēlnieku dārza. Tas arī savā būtībā Grīziņkalnam deva atspēriena punktu kā savdabīgai izklaides vietai. Grīziņkalna īpatnais terašu reljefs ļāva to izmantot vienlaikus visdažādākajām vajadzībām. Jau pašā sākumā tā teritorija sadalījās divās daļās: lejas jeb izpriecu daļā ar atrakcijām, deju laukumu un koncertzāli un augšējā – apstādījumu daļā.
Vienīgā no sendienu būvēm, kas saglabājusi savas aprises līdz mūsdienām, ir dārznieka māja. Tā celta 1903.gadā. Visas pārējās būves nodega Pirmā pasaules kara gados.
Pēc vētrainajiem 1905.gada notikumiem Grīziņkalna pakājē mājvietu rada slavenais «Apollo» teātris, kurā spēlēja aktieru ansamblis no 1905.gadā slēgtā jaunā teātra sastāva. «Apollo» teātris vēsturē ieiet no 1906.gada 1.janvāra. Grīziņkalna pakājē savas aktiergaitas sāka Tija Banga, Alfrēds Amtmanis–Briedītis, Mirdza Šmithene, Milda Brehmane–Štengele un citi.
Pēc Pirmā pasaules kara Grīziņkalna rūpīgi koptais spožums pabalējis un tas pārvērties teju vai džungļos.
Grīziņkalna vēsturē jauns posms sākās tikai 20.gs. 20.gadu sākumā. Parka atjaunošana tika veikta pēc Andreja Zeidaka izstrādātā projekta, to pilnībā pabeidza 1930.gadā. Tieši šajā laikā parks ieguva savu terasveidīgo plānojumu. Par centrālo dominanti kļuva lielās kāpnes, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Savukārt terasēs, kur pirms Pirmā pasaules kara atradās izpriecu būves, ierīkoja rozāriju un bērnu rotaļu laukumu. Arī peldbaseinu un bradājamo baseinu. A.Zeidaks savulaik atzina, ka 1905.gada parks ir kļuvis par īpatnējāko atklāto dārzu Rīgā. Tā tas ir arī vēl mūsdienās.