Mazās Pils ielas 17. nams ir Rīgas vecākā saglabājusies dzīvojamā ēka. Tā būvēta 15. gadsimta beigās, kad Rīgai nodibinājās ciešas saites ar Nīderlandes tirgotājiem un pilsētas arhitektūrā sāka parādīties Nīderlandes arhitektūrai raksturīgās renesanses iezīmes. 1953.-1957.gadam restaurācijas darbu laikā ēkai M.Pils 17 atjaunoja pakāpju veida gotisko zelmini, nojauca piebūvi, atjaunoja gotisko portālu, bet 1746.gada izveidoto portālu pārcēla uz Vidējo Brāli M.Pils ielā 19. Laukumiņš nama priekšā M. Pils ielā 17 ir izveidojies no parastajiem priekšdurvju laukumiņiem, kas senākos laikos atradās katra pilsētas nama priekšā. To mājas saimnieks apkopa rūpīgāk un pievērsa tam daudz lielāku vērību nekā pretim esošajai ielai. Uz tā, nama ieejas priekšā, ierīkoja akmens vai koka solus ar stabiem. Stabu plakanā puse bija vērsta pret ielu un to augšmala noslēdzās ar šķautņainu vai robotu plāksni. Plāksnē iecirta vai iegrieza nama saimnieka īpašuma zīmes un ģerboni, ja tāds bija. Vidējais brālis (M.Pls 19)ir jaunāks un katram vērīgākam garāmgājējam pieklājīgi pasaka savu dzimšanas gadu - 1646., kas dzelzs cipariem ierakstīts uz fasādes. Tā ir viena no tipiskākajām 17. gs. dzīvojamām mājām. Fasādi būvmeistars veidojis sarežģītu, savam laikam stipri modernu un, kā tolaik bija parasts, idejas un detaļas patapinātas no flāmu meistara Fredemana de Frīsa paraugalbumiem. Rīga šai laikā joprojām turēja cieņā tumši sarkano krāsu. Laika gaitā fasāde gan tika vairākkārt pārkrāsota, taču šodien it kā laiks ir apstājies un nams stāsta, ka tagad ir nokrāsots tieši tāpat kā 1785. gadā. Ieejas portāls, ko 1746. gadā licis darināt Johans Sarnavs, mūsu gadsimta 50. gados pārcelts no Vecā brāļa ieejas uz pašreizējo vietu. Tā kā ēka atbilda tās iedzīvotāju un izmantotāju vajadzībām, tad faktiski jau no 18. gs. lielākas pārbūves šajā namā nav notikušas. Nav notikuši ari nopietnāki remontdarbi, un ēkas tehniskais stāvoklis arvien pasliktinājās. 1940. gadā tā nonāca avārijas stāvoklī. 1953. gadā sākās šīs ēkas restaurācija pēc arhitekta P. Saulīša izstrādāta projekta, par pamatu ņemot J. Kr. Broces 1785. gada zīmējumu. Jaunākā ēka (M.Pils 21)ir šaurākā un pēc apjoma mazākā celtne no visiem Trīs brāļiem, tāpēc istabas ir garas un ēnainas. Pirmās ziņas par apbūvi sastopamas Rīgas iedzīvotāju 1718. gada sarakstā. Apakšējā stāvā ēkas vidū atradās ieejas durvis, logu nebija, II stāvā - viens liels logs, bet III stāvā - divi logi. Tas nozīmē, ka arī III stāvu izmantoja dzīvošanai. No tā izriet secinājums, ka ēka M. Pils ielā 21 celta vēlāk nekā 1646. gadā celtā ēka M. Pils ielā 19, kad virs apakšējā stāva lielās telpas apdzīvošanai sāka ierīkot arī augšējos stāvus. Ēka ir atjaunota reizē ar pārējiem brāļiem - no 1953. - 1958. gadam. "Trīs brāļu" pagalmi tagad ir apvienoti, tur sienā iemūrēti portāli no ēkām, kuru vairs nav, un skatāms arī skaists Rīgas ģerbonis no nodegušās Zilās gvardes ieroču noliktavas.
6
