Rīgas arhibīskaps 15.gs. izlēņoja Lokstenes ciemu un muižu Johanam Lokstenam un viņa adoptētajam dēlam Arendam Stokmanim. Jau 16.gs.b. dokumentos parādās jaunais muižas nosaukums - Stukmaņi. Zviedru valdīšanas laikā muižai bieži mainījās īpašnieki. 18.gs. 1.p. par tās īpašnieku kļuva Martins fon Kronstjerns. 1730.g. viņa dzimta šos īpašumus pārdeva A. fon Baijeram. Viņa dēls Holšteinas kambarkungs Andreass Georgs Stukmaņus apvienoja ar mazākām apkārtnes muižām un 1780.g. īpašumus nodeva mantojumā savai meitai, vēlākā landrāta K. O. fon Lēvenšterna sievai. Nākamā muižas īpašniece bija Otto fon Lēvenšterna meita Anna Jūlija Katrīna Sofija, precējusies grāfiene Mēdema, kura 1878.g. par 50000 rbļ. muižu atdeva savam dēlam grāfam Teodoram Mēdemam. Viņš pārvaldīja īpašumu līdz savai nāvei 1916. gadam. Pēc 1920.g. agrārreformas muiža pārgāja Latvijas valsts īpašumā. Pašreizējās Stukmaņu muižas apbūves centrālā daļa veidojusies 18.gs.v. ap saimniecības pagalmu, kā noslēgts, vienots baroka stila ansamblis. Pret Daugavu vērsta 18.gs.v. būvētā pils. Sākotnēji tā sastāvēja no viena korpusa, bet vēlāk piebūvēti trīsstāvīgi sānu korpusi, kuri redzami 1795.g. J.K. Broces zīmējumā. Pagalma abās pusēs - klētis ar kolonnām un arkādi, bet pretī pilij - pagalma otrā pusē, stallis, klēts ar caurbrauktuvi un pulksteņa torni. 19. gs. aiz centrālās daļas izveidojās plašs saimniecības ēku komplekss ar staļļiem, kūtīm un citām ēkām. Pils stipri postīta I Pasaules kara laikā, pēc kura tā pārbūvēta par Tautas namu. Saimniecības ēkas labi saglabājušās un tiek izmantotas. Pie Stukamaņu muižas apbūves kompleksa nogāzē pret Daugavu jau 18.gs. izveidots regulārs dārzs terasēs ar labirintu, tuneļiem, nelieliem paviljoniem, oranžēriju. |
1
