Kokmuiža (Kokenhof) ir daļa no senā Valmieras pilsnovada, kas vēlāk poļu laikā (līdz 1582. gadam) ietilpis Cēsu bīskapijā. Kopš tiem laikiem kungu mājas izskats mainījies vismaz trīs reizes. Sākotnēji tā celta no koka, kas arī devis nosaukumu - Kokmuiža. Mūsdienās redzamās neobaroka stilā celtās ēkas pamati likti 1880.gadā – kad to pārvaldīja baltvācu muižnieku Šrēderu dzimta.
Laika posmā no 20.gs. sākuma līdz 1930.gadam Kokmuižas pils ēka tiek izpostīta. 1937.gadā Kokmuižas kungu māja pēc ievērojamā tā laika arhitekta Arnolda Čuibes projekta pielāgota skolas vajadzībām.
Otrā pasaules kara gados skolas direktors bijis slavenais latviešu kordiriģents – simtgadnieks Roberts Zuika. 1997.gada remonta laikā skolotāju istabā atklājās 20.gs. sākuma oriģinālā interjera sienas gleznojums.
Kokmuižas parks savulaik varētu sacensties ar krāšņajiem puķu dārziem Holandes Keukenhofā. 18.gs. beigās tēva muižā te savas daiļdārznieka iemaņas aizsāka vēlākais Krimas botāniskā dārza direktors Nikolajs Anders fon Hārtviss.
Angļu stila parku paplašināja Šrēderu dzimtas saimniekošanas laikā. 2012.gadā Kokmuižas parkā notika rekonstrukcija, kuras rezultātā izveidots jauns muižas partera plāns un tā centrā novietots, pirmais Latvijā, sfērisks saules pulkstenis.
Kokmuiža bija izdaudzināt ar svētku tradīcijām. Īpaši krāšņi tikuši atzīmēti parka svētki, iekļaujot lekcijas, teātra un orķestra priekšnesumus un balli. Šodien svinību tradīcijas turpina 1980. gadā rekonstruētajā muižas austrumu klētī – kultūras nama sarīkojumu zālē.
Pirmās ziņas, par to ka Kokmuižā brūvēts alus, rodamas kopš 1688.gada. Alus darīšana notikusi vietējo krogu vajadzībām un pašpatēriņam, ar pārtraukumiem karu un sērgu laikos tā turpinājusies 18. gadsimtā. 1857. gadā dibināta rūpnieciska apmēra alus darītava un spirta dedzinātava, kas pastāvējusi līdz 1940.gadam. Brūzis savu darbu uzsācis ar 1 meistaru un trīs strādniekiem. Paplašinot darītavu, apgādājot ar jaunākajām tehnoloģijām un mehānismiem, tā ar laiku kļūst par lielāko Vidzemes guberņas lauku darītavu vidū. 1898. gadā saražo 270 200 spaiņus ( 3323190 litri) alus, kas ir vairāk par pusi no Valmieras apriņķa alus darītavu sabrūvētā apjoma. Nozīmīgākos ražošanas apjomus darītava sasniedza 19. gadsimta beigās, krietni pārspējot citas Vidzemes guberņas muižu alus darītavas. 1909. gads. Lielākā alus darītava
Krievijas lauku apvidos, trešā lielākā Baltijas provincēs. 100 strādnieku. Kokmuižas alus esot izcēlies ar īpašu garšu, jo ūdens alus brūvēšanai ticis ņemts no avota, kas iztecējis no Kreiļkalna un ticis uzkrāts, no ozola ripām izliktā baseinā, tagadējā Kocēnu dīķa vidū. Kokmuižas alus brūzī darinātais alus kādreiz ieguvis vairākus apbalvojumus starptautiskās izstādēs. 19. un 20 gs. mijā tika saražots ap 270 tūkstošiem spaiņu alus gadā.