Gan somu ugru (igauņu, somu), gan indoeiropiešu valodās tā vārds nozīmē "ass stūris". No Kolkasraga ziemeļaustrumu virzienā jūrā stiepjas 7 km gara un līdz 2 m dziļa sēre, kuras pamatā dolomīta slieksnis. Tā ir ļoti bīstama kuģiem un laivām : vētras laikā šeit cits pret citu triecas 7 m augsti viļņi. Tur guļ neskaitāmu laivu un kuģu atliekas. Senatnē šo sēkli dēvēja par ļaunā milža Toma degunu. No Kolkasraga dažkārt redzama fatamorgāna - it kā uz augšu pacelta Roņu sala. Teika vēstī, ka Kolkasragu uzbēris velns, taisīdams ceļu uz Sāmsalu. Kā parasts, velnu iztraucējusi gaiļa balss, un darbs palicis nepadarīts. Toties jūrmalā gulējis zemes rags, kas atdala "Lielo jūru" (Baltijas jūru) no "Mazās jūras" (Rīgas jūras līča). Nostāsti vēstī, ka Kolkasragā, brīdinot jūrniekus, senatnē dedzināti ugunskuri. Laiku pa laikam jūras laupītāji pārvietojuši ugunskurus uz Zilajiem kalniem, un kuģi uzskrējuši sēkļos. Krava nolaupīta, bet jūrnieki - nogalināti. Tāpēc raga nosaukums it kā darināts no lībiešu vārda Kuōl - ka (mirsti ar' !). Netālu no Kolkas raga redzamas vecās Kolkas bākas drupas. |
1
