Jāņaskolu cēla no 1870. līdz 1871. gadam un atklāja 1871. gada 29. novembrī kā vienu no četrām tolaik Jaunpiebalgā ierīkotajām pagastskolām līdzās jau esošajai draudzes skolai. Tās pirmais skolotājs bija komponista Emīla Dārziņa tēvs Andžs Dārziņš, kurš skolu vadīja 25 gadus (1871–1896). Skolai dotais Jāņa vārds atgādināja Jānēnu mājas, kur Andžs Dārziņš pirms tam 10 gadus bija mācījis bērnus. Sākumā Jāņaskola bija no laukakmeņiem celta vienstāva ēka ar salmu jumtu. Otro stāvu uzbūvēja 1875. gadā, bet pēc ugunsgrēka 1878. gadā nācās celtni atjaunot. Tāda tā saglabājusies arī šodien. 1875. gada 3. novembrī Jāņaskolā dzimis komponists Emīls Dārziņš, šeit viņš pavadīja 20 savas dzīves gadus.
1903. gada rudenī skolā sāka mācīties dzejnieks Jānis Sudrabkalns, viņa sola biedrs bija vēlākais aktieris Emīls Mačs. Dažus gadus vēlāk šeit mācījās arī nākošais gleznotājs Jēkabs Strazdiņš. Jāņaskola vienmēr bijusi gaismas nesēja, jo gandrīz veselu gadsimtu tajā darbojusies skola. Pēc skolas slēgšanas 1965. gadā ēkā iekārtoja Emīla Dārziņa piemiņas istabu, bet 1968. gada 11. augustā atklāja Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna muzeju, kas šobrīd kļuvis par Emīla Dārziņa muzeju “Jāņaskola”.
Ekspozīcijas centrā E.Dārziņa kristību cepurīte un jostiņa; mētelis, cepure u.c piemiņas lietas, kuras saglabājusi komponista māte. Kādreizējā lielajā skolas klasē skan "Melanholiskais valsis", kora un solo dziesmu ieraksti. Ekspozīcijā - klavieres, uz kurām spēlējis E.Dārziņš, tā laika polifons un harmonijs. Apskatāmi memoriālie priekšmeti no viņa pēdējās dzīves vietas Rīgā. Tematiskas izstādes par Piebalgas novadu un izciliem piebaldzēniem. Lekcijas par E.Dārziņa un J.Sudrabkalna dzīvi un daiļradi.
