Baznīca celta 1809. gadā klasicisma stilā. Teritoriju ietver masīvs mūra žogs. Zeltītas čuguna margas (ap 1810) iežogo altāri. Ērģeles (K. Hermanis, 1860). Zentenes muižas firstu Līvenu dzimtas apbedījumi. Baznīcas torni grezno seno zīmju salikums - Krustu krusts un Saules krusts ar zeltītu centru. 1994. gadā nozagtās J. Reitinga altārgleznas "Kristus pie krusta un Sv. Marija Magdalēna" vietā 1995. g. iesvētīts A. Baumanes gobelēns.
Teika vēstī par lielu un resnu gobu ar trim galotnēm, pie kuras Vecmuižas barons negaisā gribējis apturēt zirgu, bet zirgi apstājušies tālāk. Tajā brīdī gobai nosperta galotne, bet kungs vietā, kur apstājušies zirgi, licis uzcelt baznīcu ( pirmā baznīca te celta no koka). |
1
