Elkšņu baznīca kā Saukas filiālbaznīca pastāvējusi jau 1567. Gadā, kā tas minēts fundīcijas aktā. Tā neatradusies , kur tagadējā, bet gan tuvu Ilzu muižas ezeram tagadējā Lietuvas teritorijā. 1712 gadā Elkšņos pie Susējas upes, netālu no Ilzu muižas, celta pirmā šejienes baznīca ar koka torni, un pēc 40 gadiem tā bijusi tuvu sabrukšanai. Tās vietā 1777. gadā te uzcelta baznīca no kāda māla maisījuma. Jums bijis no sarkanajiem dakstiņiem, bet tornis no koka. Šī baznīca izmantota 54 gadus. Pēc tam uzsākta tagadējās baznīcas celšana, un tā iesvētīta 1834. gadā. Pirmā pasaules kara laikā baznīca stipri cieta. Tai tika sapostītas ērģeles, iznesti soli, nozudis kroņlukturis, bet priekšbaznīcā ierīkota labības noliktava. Pazuda arī zvans, kurš bija noņemts un aizvests uz Krieviju. Kad mācītājs un draudzes locekļi atgriezās no bēgļu gaitām, 1918. gadā tika atgūts baznīcas zvans un sagādāti materiāli baznīcas soliem. 1925. gadā atjaunoja ērģeles. Padomju varas gados draudze bija neliela, tomēr baznīca pastāvēja. 1989.gadā svinīgā dievkapojumā piedalījās arhibīskaps Kārlis Gailītis. Tad arī Elkšņos tika iesvētīts un uzvilkts mastā sarkanbaltsarkanais karogs. |
2
