Ordeņa mestrs 1288.g. Pastendi izlēņo kādam Helmerdam. 1406.g. tā pieder Didriham no Talsiem, bet no 1476.-1920.g. muiža pieder Hānu dzimtai. Barons Hāns 1858.g. dibināja skolu. Muižas apbūve šajā vietā veidojusies sākot ar 17.gs. Celtniecība galvenokārt veikta 18.gs. Šajā laikā izveidots noslēgs saimniecības pagalms, kuru ieskāva stallis, vāgūzis, klēts, kalpu māja, saimniecības ēkas un mūra žogs ar vairākiem vārtiem. Žogs ieskāva arī parādes pagalmu un kungu māju, kura atradās tajā pašā vietā, kur jaunā pils. Piebraucamais ceļš šajā laikā gāja gar dzirnavu dīķi, aiz kura šajā laikā veidots regulārs dārzs ar liepu alejām un rindām. Parks paplašināts, veidojot ainavu parku ar pastaigu celiņiem. Kungu māja pārbūvēta vairākas reizes. 1700.g. ceļ jaunu pili un celtniecības laikā atrod apraktu mantu (nostāsts). Nākošās kapitālās pārbūves veiktas 1780.-1800.g. Šajā laikā pārbūvē kungu māju klasicisma stilā un atbilstoši jaunajām muižas apbūves prasībām izveido simetrisku parādes pagalma apbūvi vienā malā uzbūvējot kalpu māju, bet otrā - kavalieru māju. Šajā laikā piebraucamais ceļš ir pašreizējā vietā un līdz ar to pils parādes fasāde orientēta pret to. Pils ierīkošanas un apdares darbi turpinājušies 19.gs. un no šī laika saglabājusies interjeru apdare - griestu gleznojumi 1.stāva (atjaunoti 1990.g.), parkets, 19.gs.sāk čuguna lējuma kamīns, ārdurvis. Ēkas bēniņos atrasts arī akmenī kalts ģerbonis. 2. pasaules kara laikā muižā atradusies koncentrācijas nometne, vēlāk - vācu karaspēka slimnīca. No 1945.g. pilī ir Pastendes pamatskola. |
1
