Kapsēta uz "kroņa" muižas Ternejas zemes atklāta 1768.gadā, kad Krievijas cariene Katrīna II aizliedza līķu apglabāšanu baznīcās un ap tām. Apglabāšanu Ternejas kapsētā ar likumu aizliegta 1929.gadā. Nezin kādēļ kapsētu par nepieņemamu uzskatīja Rūjienas rajona kompartijas komitejas vīri, kuriem no savas ēkas Rīgas 14 logiem bija jāskatās uz kapsētas mūriem. 1952.gadā to nopostīja, nolīdzināja un nosauca par Komjaunatnes parku. Piemiņas akmeņus, pieminekļus, kapu akmens apmales pārveda pāri Skolas ielai uz Sadzīves pakalpojumu kombināta akmeņu drupinātavu, kas savukārt bija ierīkota Pareizticīgo baznīcā, lai samaltu un izbruģētu ielu. Bijušajā kapsētā uzstādītas vairākas piemiņas zīmes un pieminekļi |
