- Senais nosaukums: Gritzgalln
- Arhitektūras stils: baroks, tradicionālā mūra arhitektūra
Kompleksā ietilpst kungu māja, kūtis, klēts (bijis klubs, veikals un bibliotēka, atkal klubs, tagad izdemolēta), dārznieka māja ar augļu pagrabiem, magazīna (sabrukusi), moderniecība (bez jumta, pēc 2. pasaules kara te bijusi pienotava un pasts), krogs (tagadējie "Medņi", Lūcijas Ķuzānes tēvs to savulaik izlozējis, tagad saimnieko rakstniece), staļļi un smēde. Bijušajā skolotāja mājā tagad iekārtots veikals.
Muižas centra ēka celtas 18. gs. otrajā pusē un 19. gs.
Visas, izņemot pašu kungu māju, ir mūra celtnes, būvētas no laukakmeņiem, javā iestrādājot sīkas granīta šķembas. Logailu un stūru apmales ir apmestas un balsinātas.
Gricgales muižas baronu kapenes izpostītas 1. pasaules kara laikā.
- Bijušie īpašnieki: Ziemeļu kara laikā Gricgales muiža nopostīta. Kara un mēra izpostīti novadu 18. gs. vidū iegūst Kristofers Korfs. Viņš muiži vietu noskatījis uzkalniņā, kur atradušās 3 zemnieku sētas. Tās pārceltas citur. Celta kungu māja un saimniecības ēkas. Korfs mirst 1810. gadā un viņa kundze 1825. g. Muižu manto Gārsenes baroni Budbergi, kam piederēja Gricgale līdz par 1920.gadu zemes reformai. LR zemes reformas gaitā tika sadalīta 37 jaunsaimniecībās un zemes piegriezumos citām saimniecībām, kopplatībā 611 ha.
- Papildus informācija: Gricgalē vēl līdz mūsdienām saglabājusies 1783. g. celtā skolas ēka, kas vēlāk izmantota arī kā baznīca un tagad pazīstama kā Lūgšanu nams. Barons N. fon Korfs skolu dāvinājis zemniekiem. Ēkas gari izstiepto fasādi rotā gotisku logailu virkne, kas varētu būt no 19. gs. Viena ēkas daļa atjaunota.
Informācijas avoti:Pilskalnes pagasta padomes informācija Prezidenta kancelejai 20.10.2003. (Kopija LPMA arhīvā)
J. Zilgalvis. Gricgales muižas apbūve // Kultūras mantojums Aizkraukles novadā, 2001, 108.lpp.
Informāciju sagatavoja: L.Lupiķe, papild. D.A.
3
