Tagadējās Vestienas muižas vietā bijusi lauku nocietinājumskanste. 18. gadsimtā skansztes vietā uzcelts vērienīgais Vestienas muižas komplekss. Aizsarggrāvji tika pārveidoti par gleznainiem dīķiem. Vestienas muiža dibināta 1452. gada 24. jūnijā un saukusies par "Heinricha Tolka muiža pie apcietinājuma". Bijušie īpašnieki: 18.gs. vidū muiža piederēja baronam fon Igelstrēmam (v.Igelström citur Igelstroehm), bet 1787.g. to nopērk K. fon Stadens. 19.gs. vidū tā ir barona fon Brumera (v.Brummer) īpašums. No 20.gs.sāk. līdz 1909.g. muižas īpašnieks ir fon Vormana (v.Wohrmann) dzimta. Pēdējais muižas īpašnieks bija Aleksandrs Rušmanis. No 1920. g. kungu mājā lauksaimniecības, vēlāk mehanizācijas skola. Kopš 1960. g. Vestienas pamatskola. Muižas teritorijā 17.gs. starp zviedru un poļu īpašumiem atradās militārs nocietinājums - skanste, ko ietvēra ar ūdeni pildītu aizsarggrāvju sistēma. Pēc Ziemeļu kara tā zaudēja savu militāro nozīmi un uz šo vietu pārcēlās muižas centrs. Pirmā apbūve veidojās 18.gs. vidū. Parādes pagalmu ietver grāvji, aiz kuriem iebraucamā ceļa abās pusēs būvēts stallis un klēts ar lieveņa arkādi. Kungu māja celta pretī iebraucamam ceļam uz kādreizējās munīcijas noliktavas pagrabiem. Domājams, tās zelminī atradās akmenī kaltais fon Igelstrēmu dzimtas ģērbonis, kuru pēc īpašnieku maiņas noņem un iebūvē jaunuzceltās kalpu mājas zelminī. 19.gs.1.pusē kungu mājai galos piebūvē jaunus divstāvīgus korpusus un lieveni, kā rezultātā ēka iegūst vēlā klasicisma stila iezīmes. Ēka pārbūvēta 20.gs.sāk. pēc 1905.g. tā ugunsgrēka. 19.gs. vidū uzceļ arī daļu saimniecības ēkas ārpus skanstes - kalpu mājas, siltumnīcu kompleksu ar vārtiem. Parks veidots 19.gs.vidū kā romantisks ainavu parks ar lapeni un suņa kapakmeni ezera krastā. |