Tagadējie Maras muižas saimnieki ir Verners Hartingers un Ilga Pranča-Hartingere, kas ar saviem palīgiem māsu Ritu Pranču un Andreju Bovtoviču 2004.gada jūnija sākumā muižu ierakstījuši zemesgrāmatā. Pa šo īso laika sprīdi izdarīts ļoti daudz – izcirsti krūmi, nopļauti latvāņi, kas kuploja jau pie pašiem ēkas logiem, iztīrītas istabas. Izsauktais skursteņslauķis, tīrot krāsnis, atklājis, ka skursteni kā mājvietu izvēlējušās vairākas bišu saimes. Bēniņos vēl joprojām mitinās pūce un sikspārņi. Tas vien liecina par šīs vietas pamestību. Savu roku muižas sakopšanā ir pielikuši arī akcijas "Apceļosim Latvijas pilis!" dalībnieki.
Maras muiža dokumentos minēta jau 16. gadsimtā. 1881. gadā te dzīvoja pat 285 cilvēki, bet 1905. gada revolūcijā ēku nodedzināja. Pēc tam tika uzsākti tās atjaunošanas darbi, kas tomēr līdz 1925. gadam, kad muiža kļuva par Latvijas valsts, vēlāk Saeimas deputāta Pētera Zvaguļa īpašumu, netika pabeigti. Turpmākajos gados šeit atradās Basu ciema padome, aptieka, kultūras nams un pat izveidoti astoņi kolhoznieku dzīvokļi. Tagad maz kas saglabājies no senās muižas godības – ļoti skaisti ir kokgriezumi verandā, var aplūkot to laiku kamīnu un krāsni ar iemūrētu kafijas kannas sildāmo, arī sienas gleznojumu fragmentus. Lai glābtu ēku, steidzīgi jāmaina jumts, elektroinstalācija. Tāpat jaunie īpašnieki ir apņēmības pilni meklēt arhīvos detalizētākas ziņas par muižas vēsturi, interjeru un pamazām sākt atjaunošanas darbus. – Ir brīnišķīga sajūta redzot, kā te viss mainās tavu acu priekšā, – atzīst Andrejs Bovtovičs.
Par informācijas sagatavošanu paldies Zanei Gravai!
1
