Skatu laukums Televīzijas tornī 97 m augstumā.
No skatu laukuma var redzēt:
Rīgas centru;
Pārdaugavu;
Rīgas jūras līci, kuģus (labā laikā);
Rīgas HES Salaspilī;
Siguldas augstākos punktus (labā laikā).
Rīgas radio un televīzijas stacija Zaķusalā pirmos raidījumus sāka raidīt 1986. gadā. Celtniecības darbos paiet 10 gadi. Par to, kur atrasties televīzijas tornim, spriests tika ilgi – Jugla, Baloži… Beidzot kā piemērotākā vieta izraudzīta Zaķusala. No tīri tehniskā viedokļa Zaķusala nav pats labākais variants, jo vieta nav augsta , bet antenu augstums ir galvenais rādītājs lielākai uztveršanas zonai. Savukārt no pilsētbūvnieciskā viedokļa tornis ir vēl viens veiksmīgs akcents pilsētas panorāmā. Celtnes skices projektu izstrādāja bijušās PSRS Valsts sakaru projektēšanas institūtā, TV torņa vizuālā risinājuma autors ir Nikuradze. Projekta galīgo variantu izvēlējās toreizējās Rīgas arhitekti Gunāra Asara vadībā. Vispārējos celtniecības darbus veica Rīgas Rūpniecības celtniecības trests, izmantojot gan Sāremas dolomītu, gan Karēlijas granītu, gan metāla konstrukcijas, kas gatavotas Čeļabinskā. Unikālo metāla torni montēja Sankt-Pēterburgas Ziemeļrietumu metālkonstrukciju montāžas trests. Metāla televīzijas torņiem ir savas priekšrocības un trūkumi. No metāla iespējams veidot dažādas konstrukcijas, oriģinālus risinājumus, bet tās ir dārgākas, nekā, piemēram, dzelzsbetona, un tām ir nepieciešama antikorozijas apstrāde. Rīgas televīzijas tornis ir vienlaidus metāla, brīvi stāvoša metāla konstrukcija. Tā kopējais augstums ir 368 m, kas to izvirza trešajā vietā Eiropā. Tornis sastāv no pamata, trim balstiem, centrālās daļas un antenu daļas. Torņa pamatu veido dzelzsbetona čauļpāļi, kas 24-27 m dziļumā balstās uz dolomīta slāņa. Projektētāji ir rēķinājušies arī ar plūdu un zemestrīču varbūtību. Tornis celts, lai izturētu 8,5 balles (pēc Rihtera skalas) stipru zemestrīci. Pati Zaķusala ir 6-7 m virs jūras līmeņa. Tornim jāiztur arī maksimāls vējš – 44 m/s. Svārstību amplitūda ir neliela tāpēc, ka 198 m augstumā piestiprināti trīs svārsti – katrs pa 10 t – torņa svārstību samazināšanai. Temperatūras izmaiņas var izraisīt arī 2,4 m lielu torņa galotnes diennakts amplitūdu. Torņa galvenā nesošā konstrukcija ir trīs balsti. Divos torņa balstos izvietoti firmas Assinter Otis ātrgaitas slīpie lifti, kas 42 sekundēs nogādā apmeklētājus skatu laukumā. Trešajā balstā atrodas kāpnes un dažādas tehniskas komunikācijas. Torņa centrālā daļā aiz apšuvuma izvietotas dažādas tehniskās iekārtas. Šajā daļā darbojas vertikālais lifts. Tā kā tornis ir no metāla, tam nepieciešama antikorozijas apstrāde, kam izlietotas 62 t krāsas. Darbu veica Sankt-Pēterburgas alpīnisti. Antenas daļā darbojas zviedru firmas Alimac pacēlājs, kas var nogādāt kravu līdz 308 m augstumam. Atlikušos 44 m līdz karogmastam var pieveikt, kāpjot pa iekšējām kāpnēm. Rīgas televīzijas tornis nav tikai tehniskais objekts, tā ir arī iecienīta tūristu vieta, jo 97 m augstumā atrodas augstākais panorāmas laukums Rīgā ar brīnišķīgu skatu uz sirmo pilsētu, tās apkaimi un Rīgas jūras līci. Kas tad izmainījies, uzceļot jauno Zaķusalas televīzijas torni? Vispirms, divkārt palielinājusies radio un televīzijas drošās uztveršanas zona ap Rīgu un valsts centrālajā daļā. Turklāt būtiski pieaugusi iespēja uzstādīt vairāk raidītāju un citas nepieciešamās iekārtas. Rīgas RTS dod arī plašas iespējas palielināt radioraidījumus UĪV diapazonā – kā Latvijas Radio, tā privāto sabiedrību veidotos. Tornī uzstādītās radio raidiekārtas ir izgatavotas Čehijā, Polijā, Itālijā, Japānā, Vācijā, Spānijā, ASV. |
2
