Strūžānu luterāņu draudzes izveidošanās saistīta ar luterāņu ieceļošanu pēc Poļu sacelšanās 1863. gadā. Draudzi sākotnēji apkalpoja Lazdonas draudzes mācītājs.
Baznīca celta 1873. gadā. Patstāvīga Stružānu draudze izveidojās 1880. gadā, pēc atdalīšanās no Vitebskas draudzes. Savukārt, no Strūžānu draudzes 1902. g., kā pastāvīga adjunktūra, atdalījās Balvu apgabals. Draudze darbojās līdz 1984. gadam. Lielo nodevu un vairākkārtējo ēkas postījumu dēļ, draudze no baznīcas atteikusies.
Pie baznīcas gandrīz nav iespējams piebraukt. Jāiet kājām pāri ganībām, šķērsojot Ičas upi pa izliektu, romantisku tiltiņu. Zvanu tornis ar tukšām logu ailām, apdrupuši lieveņi, iekštelpā salauzti soli un postaža. Baznīcas dārzā aug veci koki, ozoli, kļavas, liepas, daļa no kuriem varētu pretendēt uz dižkoka statusu. Starp liepām vientuļš kapakmens liecina, ka te atdusas prāvests Ernsts Ludvigs Balvits, dzimis 1832. g. , miris 1888. g. Skaidrs, ka draudze te vairs nedarbojas, pašvaldībai trūkst līdzekļu.
1
