Mežotnes pilskalns atrodas apmēram 10 km no Bauskas, Lielupes kreisajā krastā, iepretim Mežotnes centram, 100 metrus uz austrumiem no Senču mājām un Pilsrundāles - Jaunsvirlaukas ceļa. Tāpat kā daudzus citus Latvijas pilskalnus, arī Mežotnes pilskalnu pirmo reizi plašāk aprakstījis A.Bīlenšteins 1892.gadā. Arheoloģiskie izrakumi Mežotnē veikti 1938.-1940.gadā un 1942.gadā V.Ģintera vadībā, 1948.-1949.gadā E.Brīvkalnes un 1969.gadā M.Atgāža vadībā. Pilskalns ierīkots uz 16 m augsta zemes stūra, ko austrumos norobežo Lielupes stāvais krasts un ziemeļos - strautiņa grava. Rietumu un dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar diviem vaļņiem un grāvjiem, no kuriem lielākais valnis, 7-8 m augsts un 75 m garš, uzmests plakuma rietumu malā. Otrs valnis puslokā apņem pilskalna pakāji 150 m garumā no dienvidiem un rietumiem. Ieejas vieta pilskalnā vedusi pa rietumu nogāzi. Pilskalna plakums ir iegarens, 40 x 80 m liels. Pilskalna plakumā konstatētais kultūrslānis ir 3-4 metrus biezs. Arheoloģisko izrakumu gaitā kultūrslānī atsegtas 10 kārtas, kas apliecina pilskalna apdzīvotību 9.-13.gs.sākumā. Tiesa, atsevišķas senlietas attiecināmas arī uz vēlākiem gadsimtiem, 13.-14.gs. Pilskalnā atrastas arī 2 švīkātās keramikas lauskas, norādot uz vietas īslaicīgu izmantošanu I gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Ziemeļos, rietumos un dienvidrietumos no pilskalna atrodas senpilsēta, kas aizņem apmēram 13 hektārus un dienvidos sniedzas līdz vēl vienam, mazākam pilskalnam - Vīnakalnam. Pie pilskalna dienvidaustrumu stūra, tā nocietinājumu pakājē un nelielas, bet dziļas upītes krastā atradusies senā ostas vieta. Senpilsētā kultūrslānis ir ļoti intensīvs, dienviddaļā sasniedzot pat 2 metru dziļumu. Spriežot pēc senlietu atradumiem, senpilsēta izmantota 11.-13.gs. Pēc 13.gs. hroniku un dokumentu ziņām Mežotnes pilskalnā tiek lokalizēta “castrum Mesiothe”, kas bijis Austrumzemgales nozīmīgākais centrs. Pēc Indriķa hronikas ziņām, 1219.-1220.g. pie Mežotnes pils notikušas sīvas krustnešu un zemgaļu cīņas, bet 1270.g. pils tikusi izpostīta un nodedzināta. Iespējams, ka arī 12.gs. arābu ģeogrāfa Idrisī pasaules kartē minētā Medsuna saistāma ar Mežotni. Mežotnes pilskalns ar senpilsētu, kas ir viens no plašākajiem un varenākajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem, veido arheoloģiskā kompleksa centru, kurā iekļaujas arī divi 200-500 metru attālumā esošie, kā arī Lielupes pretējā krastā izvietotie vēlā dzelzs laikmeta kapulauki. |
7
