Tagadējā Ezeres teritorija pēc Livonijas Ordeņa valsts likvidēšanas 1575.gadā kļuvusi par Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera domēni. Viņš to izlēņojis savam māsas dēlam Vilhelmam Ketleram. Ketleru īpašumā muiža bijusi līdz 1793.gadam, kad Terēze Ketlere apprecējusies ar Reņģes muižas īpašnieku Vilhelmu Ašbergu. Viņš 1835.gadā, parādu spiests, pārdevis Lielezeres muižu, kas tolaik aptvērusi Ezeres, Pampāļu un Reņģes apgabalus, Pēterburgas bagātniekam ebrejam baronam Ludvigam fon Štiglicam. Vēlāk muižu mantojis Štiglica dēls Aleksandrs. Štiglici, kas savulaik bijuši ievērojami Krievijā ar savu ekonomisko darbību, aktīvi darbojas arī Lielezeres saimnieciskās dzīves uzlabošanā. Tomēr paši Štiglici nav uzturējušies Ezerē pārāk bieži un muižu pārvaldījis de Tolls. 1871.gadā Lielezeres novads ticis pārdots baronam Gustavam fon Nolkenam. Nolkenu, kuri tika pieņēmuši grāfu Reiternu titulu, īpašumā šis novads saglabājās līdz 1920.gada agrārajai reformai. Ezeres muitas apbūve veidota 18.gs. beigās un 19.gs., muižas dzīvojamā ēka vairākkārt pārbūvēta. 20.gs 50-tajos gados veidota piebūve skolas vajadzībām. Tagad šajā ēkā atrodas Ezeres vidusskola. Ar savu arhitektūru izceļas saimniecības ēkas - staļļi, kas veidoti ampīra stilā, pielietojot triumfa arku motīvus un doriskās kolonas. Padomju laikā tur ierīkotas kolhoza darbnīcas. Kāda teika vēsta par pazemes ejām ar slepeniem pagrabiem zem barona pils. Pagrabā, nejauši uzkāpjot uz kāda akmens, krituši tie ļaudis, kas bijuši barona nežēlastībā. Šāda nelaime piemeklējusi arī barona dēla līgavu Ezeri, bet viņa bijusi burve un atdzīvinājusi visus mirušos un tie padzinuši baronu, bet par pils valdnieci iecēluši Ezeri. |
2
