Skujenes pilsdrupas atrodas Skujenes centrā, netālu no luterāņu baznīcas (uz Nītaures pusi). Pilsdrupas atrodas kalna galā, ko dienvidaustrumu pusē norobežo grava, pa kuru tek Amatas upe. Dabiska grava ir arī ziemeļaustrumu pusē, bet abas pārējās kalna malas robežo 3-5 m dziļš rakts grāvis 20 m platumā.
Pastāv uzskats, ka Skujenes viduslaiku pils celta jau 1250. gadā, tomēr rakstītos avotos pils minēta tikai sākot ar 1440. gadu. Pilī atradusies arī kapella. Pils tika nodedzināta 1559. gada pavasarī, Livonijas kara laikā, kad to ieņēma Ivana Bargā karaspēks. Tika iznīcināts arī 500 vīru lielais garnizons, kas bija nocietinājies Skujenes pils mūros.
Līdz mūsdienām no Skujenes viduslaiku pils saglabājušies tikai fragmenti, jo pilsdrupas tika novāktas un izmantotas Skujenes muižas ēku celtniecībai. Patreiz viduslaiku pils teritorijā apskatāmās drupas ir divu Skujenes muižas ēku paliekas. D.Albina.
Skujenes pils bijusi ordeņa saimniecības pils Siguldas fogtejā. J. G. Arnts par pils celšanas gadu min 1255. g., bet tas nav dokumentāri pamatojams. Skujenes pils parādās 1467. un 1555. g. Livonijas piļu sarakstā kā landmaršalam pakļautā pils.
Livonijas kara laikā 1559. g, krievi pili nodedzināja. Pastāv pieņēmums, ka pils mūru iekšpusē bijušas koka ēkas, kuras tad arī kara laikā nodedzinātas. Par to, kad pils pamesta, ziņu nav.
Spriežot pēc 17. gs. kartēm, pils apkārtne nav mainījusies. Pilsvieta ir apmēram 50 * 70 m liels plakums, kas iezīmējas apkārtējā reljefā kā kokiem apauguša paugura nolīdzināta virsma.
Senais nosaukums: Schujen
1
