Kvēpenes pilskalns atrodas Gaujas labajā krastā, 6 km lejpus Cēsīm un 5 km uz dienvidiem no Raiskuma ezera. Blakus atrodas mežsarga mājas Kvēpeņi, kuru vārdā pilskalns ir nosaukts. Pirmo Kvēpenes pilskalna aprakstu 1877.gadā sniedz vācbaltiešu novadpētnieks grāfs K.G. fon Zīverss. Pēc Latvija Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas arhīva ziņām, 1921.gadā pilskalnā veikti izrakumi. Pilskalns ierīkots Gaujas senkrasta masīvā, uz 150 m garas zemes mēles. No dabas neizsargātajā pusē - dienvidrietumos pilskalna plakums norobežots ar diviem grāvjiem un trim vaļņiem. Divi lielākie vaļņi sasniedz 9 m augstumu, trešais ir 1 m augsts.Savā laikā jau K. G. Zīverss konstatējis pie pilskalna galvenā vaļņa iekšmalas kvadrātveidīgas akmens konstrukcijas paliekas, kas ir saglabājušās līdz pat mūsdienām. Tās izmēri ir 9x9 m, celta no neliela izmēra akmeņiem, kas saistīta ar kaļķu javu. Tās nozīme ir neskaidra, izteikti minējumi, ka konstrukcija varētu būt torņa atliekas. Laiks, kad tas būtu mūrēts, nav precīzi nosakāms. Vairums senatnes pētnieku izteikuši domu, ka Kvēpenes pilskalns ir Indriķa Hronikā minētā Satekles pils, kas bijusi slavenā latgaļu feodāļa Rūsiņa rezidence. Pilskalna varenie nocietinājumi, kas raksturīgi vēlā dzelzs laikmeta pilskalniem, šo hipotēzi neizslēdz. Par Kvēpenes pilskalnu saglabājusies teika, ka kalnā nav varējuši uzbūvēt pili: cik pa dienu uzcēluši, tik pa nakti velns nojaucis. Tā tas vilcies labu laiku, līdz beidzot nolēmuši iemūrēt pils pamatos kādu jaunavu. Tad velns atstājies un pili uzcēluši. Netālu no pilskalna, pie Kvēpeņu mājām dārza stūrī atrodas Upuru ozols, pie kura senlaikos esot upurēts un ziedota nauda. Zināms ir arī nostāsts par slepeno pazemes eju zem pilskalna, pa kuru aplenkumu laikā pilī piegādāta pārtika, kas sācies tieši zem šā ozola. Raimonds Rozenvalds |
1
