Pilskalnu pirmais izpētīja un aprakstīja Ernests Brastiņš pagājušā gadsimta 20-tajos gados. Tā laika fotogrāfijā vēl redzams, ka pilskalns ir bez apauguma, un tas ticis arts, izņemot pilskalna ZA sānus, jo tie ir stāvi, bet tagad to klāj kārtīgs mežs. Pēc vispārējā izskata šis ir savrups pilskalns zemā vietā. Tā augstums no pakājes līdz virsmai ir apmēram 20 m. Kalna slīpākos sānos bijušas terases, kuru vietās tagad palikuši tikai lēzeni iedobumi. Veicot izrakumus konstatēta mītņu kārta. Sevišķi melna un dziļa šī mītņu kārta ir kalna D pusē. Tur tika atrastas dažādas trauku lauskas un citas parastas pilskalnu dzīves atliekas. Esot atrasti arī gredzeni, cirvji, kaklarotas un nauda. Visas lietas, kas tika atrastas pirms 1. pasaules kara tika nosūtītas uz Pēterburgu. Iespējams, ka šis kalns kādreiz izmantots kā kapsēta jaunākā dzelzs laikmetā. Teika vēsta, ka Grundānu pilskalnā senāk pils stāvējusi. Tā esot iegrimusi kalnā. Kalnā nevarot rakt. Kādreiz zēni rakuši un redzējuši, ka kāds no kalna izbāzis laukā dzīvus melnus pirkstus.
Teksts:
www.dekaini.lv
1
