Dzegužkalns

 20. gs. sākumā par atklātu parku pārvērta arī Rīgas vienu no "augstākajiem" kalniem - Dzegužkalnu (24 m vjl.). Tas atrodas Iļģuciemā, starp Daugavgrīvas, Dzegužu, Embūtes ielu, pa gaisa līniju 2.9 km attālumā no Rīgas centra.

No vēstures avotiem uzzinām: Rīgas aplenkums 17 gs. izcnīcināja daļu no vecajām pilsētas kapsētām. To vietā radās jaunas, piemēram, Dzegužkalnā. Šejienes kapsētā pirmie apbedījumi ir jau kopš 17. gs.. Tā ir viena no vecākajām Pārdaugavā. 1907. gadā kapsētu slēdza.

Vientuļā, viņsaulei un dabai tuvā vieta, laikam, rosināja garīgas pārdomas. Dzegužkalns kļuva par reliģisko sektu saiešanas vietu. Sektanti par nevainības un miermīlības simbolu uzskatīja jēru. Iespējams, ka viņi piešķīra pauguram Jēru kalna vārdu. Nosaukums lietots apmēram no 1650. gada līdz 1700. gadam.Domājams, ka nosaukumu "Dzegužkalns" tas ieguvis no Dzegužu māju nosaukuma. Vācu valodā šo kalnu sauca par Jērukalnu (Lammerberg) un arī par Dzegužkalnu (Kuckucksbesberg). 1701. gadā Rīgas kartē šī vieta atzīmēta ar nosaukumu Jēru kalns jeb Avju kalns.

Tagadējais Dzegužkalns (toreizējais Jērukalns) bijis apaudzis ar skaistu priežu mežu un jau kopš 18. gadsimta beigām bijis ļoti iecienīta izbraukuma vieta. Kad pagājušā gadsimta beigās Iļģuciems kļuva par vienu no lielākajiem rūpniecības rajoniem, šīs atpūtas vietas popularitāte vēl vairāk pieauga. Tāpēc 1901. gadā pilsēta sāk iekārtot Dzegužkalna parku, tiek veidoti celiņi un paplašināti apstādījumi terasētajās kalna dienvidrietumu nogāzēs, uzbūvēts kafijas paviljons un estrāde, kur kareivju orķestris no netālajām kazarmām svētdienu vakaros sniedz brīvkoncertus. Parka labiekārtošanu nobeidz 1911. gadā.

30. gados parks tiek rekonstruēts: nostiprina celiņu segumu, iekārto betona kāpnes un parka terases papildina ar cirptiem dzīvžogiem un puķu stādījumiem. Pie galvenās ieejas pēc O. Tīlmaņa projrkta sāk veidot amfiteātri 2000 skatītājiem ar modernu transformējamu estrādi. Projekts gan netiek realizēts, taču iecerētās estrādes vietā tiek uzcelta pagaidu "gliemežnīca". 1924. gadā parkā atļāva uzstādīt karuseli.

Dzegužkalna parkā, tā pat kā citos Rīgas parkos, izmantoti gan ainavu, gan regulârâ dārza kompozīcijas paņēmieni.