Bijusī Ketleru dinastjas Kurzemes un Zemgales hercogu pils (1697. - 1733.g.). Hercogs Pēteris Bīrons 1772.g. nolemj dibināt akadēmisku ģimnāziju. Tāpēc, ģimnāzijas projekta izstrādei, no Berlīnes tiek uzaicināts akadēmiķis J. G. Zulcers. Viņš nolemj, ka liela uzmanība ir jāpiegriež vēsturei, filozofijai, matemātikai un fizikai. 1773.g. hercogs atdeva agrāko Annas laikā celto palastu akadēmijas vajadzībām, kur pēc atgriešanās no trimdas dzīvoja Ernests Bīrons, līdz 1772. g. pārgāja uz Rastrelli celto jauno Jelgavas pili. Ēku pārbūvēt uzdeva hercoga galma arhitektam S. Jensenam.
Mītavas akadēmiskā ģimnāzija tika atklāta 1775.g. 29. jūnijā, kuru apstiprināja poļu karalis Staņislavs Poņatovskis. Vēlāk ģimnāzija ieguva Academia Petrina vārdu par godu hercogam Pēterim Bīronam, kurš kļuva par pirmās augstākās mācību iestādes un zinātniskā centra Latvijā rektoru. Tomēr Academia Petrina neieguva universitātes statusu, tādēļ pēc mācību beigšanas akadēmiskais grāds netika piešķirts. Ar laiku Academia Petrina kļūst par parastu ģimnāziju, kuras audzēkņu vidū - K. Barons, Ģ. Eliass, Ā. Alunāns.
Kopš 1952. g. te darbojas Jelgavas muzejs, kas uzskatāms par 1818. g. Pētera akadēmijas profesoru nodibinātā Kurzemes Provinces muzeja - otra vecākā muzeja Latvijātradīciju turpinātāju.
1975. gadā Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam piešķirts novadnieka latviešu glezniecības vecmeistara Ģederta Eliasa vārds. Muzejā apskatāmas mākslas un kultūrvēstures notikumiem veltītas ekspozīcijas, kā arī patstāvīgās ekspozīcijas par pilsētas un novada vēsturi Kurzemes un Zemgales periodā un 19. - 20. gs., par Ģ. Eliasa dzīves gājumu un radošo darbību.
Pie muzeja četri hercogistes laika lielgabali, tēlnieka I. Zariņa 1987. g. darinātais piemineklis Ģ. Eliasam, kā arī tēlnieka K. Jansona veidotā pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks" fragments.
