1820.g. Jēkaba baznīcā pirmo reizi tika pasludināts, ka Vidzemē ir atcelta dzimtbūšana, taču vācu muižnieki nebūt nedomāja atteikties no savām privilēģijām. Lai apliecinātu savu varu, viņi ceļ jauno Bruņinieku namu, tagadējo Saeimas namu. Ēka celta 1863.-1867.g., autori - pirmais latviešu profesionālais arhitekts J.F.Baumanis (1834-1901) un R. Pflūgs. Celtne ar monumentājām Florences renesanses formām un asimetrisko kompozīciju pretendēja uz dominantes lomu. 1903.g. namu palielināja līdz Jēkaba ielai (arh. V.Neimanis), 1920.g. pēc E.Laubes projekta to piemēro Saeimas vajadzībām, rietumu flangā ierīkotas sēžu zāles, austrumu daļā - administratīvās telpas. Sākotnēji tas bija vācu landstāga nams, 1919.g. te atradās LKP valdība ar P.Stučku priekšgalā, kopš 1940.g. - Augstākās Padomes ēka. Pēc neatkarības atgūšanas šajā ēkā darbojas Saeima.
|
2
