Hartmaņa muižiņa

Gruntsgabalā Kalnciema ielā 28 muižiņa tika ierīkota jau 18. gs. beigās. 19. gs. sākumā tā piederēja angļu tirgotājam Džeikobam Kolinzam (Jacob Collins). Gruntsgabals Nr. 30 1786. g. piederēja mežzinim Johanam Blumbergam. Ap šo laiku tika uzcelta dzīvojamā ēka. 1824. g. šo muižiņu savā īpašumā ieguva Johanna Ģertrūde Fengere. Vēlāk viņa nopirka arī gruntsgabalu Kalnciema ielā 28. Fengeres meitai apprecoties ar tirgotāju un Lielās Ģildes vecāko Vilhelmu Hartmani, abi gruntsgabali tika apvienoti un turpmāk saukti par Hartmaņa muižiņu. Pašlaik Hartmaņa muižiņas ansamblī ietilpst vienstāva koka dzīvojamā ēka ar mansarda jumtu un manteļskursteni. 19. gs. 1. pusē šai ēkai piebūvēta klasicisma stila deju zāle ar kolonādi (6 toskāniskā kārtojuma kolonnas), šajā laikā tika piebūvēts arī savienojošais korpuss, kam ir lievenis ar 4 kolonnām (aizbūvēts 1929. g.). Divstāvu koka dzīvojamā ēka Kalnciema ielā 30 celta ap 1786. gadu. Ir izteikta hipotēze, ka tās projekta autors ir arhitekts K. Hāberlands. Telpas izkārtotas anfilādē, dārza pusē atrodas ovāla zāle. Šī ēka restaurēta no 1969. līdz 1971. gadam (T. Vītolas, G. Jansona projekts), piemērojot to Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības vajadzībām. Muižiņas ansamblī ietilpst arī 19. gs. celta saimniecības ēka un vienstāva koka dzīvojamā ēka. Daļēji saglabājies parks un unikāls čuguna žogs. D.Albina