Baznīca būvēta no granītakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem 1896. – 1897. gadā. Tā kļuvusi par savdabīgu pilsētiņas simbolu, kas labi iekļaujas mazpilsētas ainavā. Baznīcas arhitektūrā atspoguļojas eklektisma perioda Latvijas celtnēm tradicionālais tēls. Virs galvenās ieejas atrodas tornis, kura piramidālā jumta galā uzlikts mazs sīpolveida kupoliņš. Lielāks šādas formas kupols atrodas altārgalā. Sienas sadala pilastri, logailu pārsedzes ir pusapļa un sasaucas ar analogas formas jumta izbūvēm torņu pakājēs. Dievnamā saglabājušās daudzas 18. un 19. gs. ikonas. |
2
