1904. gada rudenī Rīgas nomalē, Drustu muižas ielā nr. 13 (tagad Drustu ielā 5),mājskolotāja Sofija Veisa nodibināja privātskolu, kurā mācījās Bieriņu muižas kalpotāju, amatnieku un zemnieku bērni, kopskaitā 20 skolēni 16 m2 lielā telpā. 1908. gadā par skolotāju sāka strādāt Melānija Šmidberga. Telpas kļuva par šaurām un 1910. gadā skola pārcēlās uz vecās Bieriņmuižas mežkunga māju. Pēc gada, 1911. gada oktobrī, barons Rautenfelds izīrēja Melānijai Šmidbergai vecās Bieriņmuižas ēku ar 18 pūrvietām zemes. Skola atradās meža vidū. Tagadējā sporta laukumā šalca ozolu birzs, kuru izcirta Pirmā pasaules kara laikā. 1824. gadā celtā barona medību pils ir vienstāva koka ēka. Skolā mācījās ap 30 skolēnu, maksājot skolas naudu 1 rubli mēnesī. Tā ir elementārskola ar 3 nodaļām, katrā jāmācās vienu gadu. Visus priekšmetus, izņemot ticības mācību, pasniedza krievu valodā. Tika prasīts, lai skolā arī sarunātos krieviski.
Pēc kara, 1920. gadā, sāka darbu Bieriņu 4 klašu pamatskola ar 60 skolēniem un 2 skolotājiem. Ik gadu nāca pa klasei klāt. Mārupes vārdā to pārdēvē 4 gadus vēlāk nekā pagastu – 1929. gadā.
Pagasts bankā aizņēmās naudu vecās ēkas pārbūvei par divstāvīgu. Skola strādāja pirmajā stāvā, pagastvalde otrajā. Divi no Mārupes 6 klašu pamatskolas direktoriem iegājuši vēsturē kā koru vadoņi.
1943. gadā skolas rīcībā beidzot nonākusi visa ēka, jo pagasta valde ir pārvākusies uz jaunajām telpām tautas namā. Skolēnu šajā laikā ir bijis ap deviņdesmit.
Pēckara gados skola strauji auga. 1951. gadā to beidz 15, bet 1957. gadā jau 40 absolventu. Politisku aizdomu gaisotnē mainījušies direktori, līdz skolu pārņēma un 30 gadus to vadīja direktore Alma Liepa un mācību pārzine Viktorija Tabūna – jaunas, enerģiskas un apdāvinātas. Viņu laikā izveidojās saderīgs skolotāju kolektīvs, kuram nekas nebija par grūtu.
50. – 60. gadu mijā skola atkal bija kļuvusi par kultūras centru. Skolotājs Jānis Krauja vadīja jaukto kori, kurā dziedāja skolotāji un arī vecāki. Skolai iedala 4 ha – pa diviem katrā kolhozā. Kopš 1971. gada Mārupes skolai ir vidusskolas statuss. 1999. gada rudenī sākās rekonstrukcijas un pārbūves darbi, kuru laikā skola ieguva vairākas jaunas un plašas telpas, kas ļāva iekārtot modernu bibliotēku, datorklases un mācību kabinetus (tika ieguldīts pāri par 500 tūkst. latu, projekta autors - arhitekts Jānis Lībietis). Šobrīd skolā mācās 702 skolēni un strādā 52 pedagogi, direktors kopš 1986.gada ir skolas absolvents Jānis Lagzdkalns.
2
