Līdz 1873. gadam muižnieka barona Juliusa fon Tranzē īpašums. Vēl arhīvos pētāms, kādu apstākļu iespaidā, kāpēc ap šo laiku barons sadalīja un izpārdeva visus savus īpašumus. Lielo, grezno Mārcienas pili, kas bija visu apkārtējo, skaitā ap 30 baronam piederošo muižu un citu saimniecisku vienību centrs, nopirka barons fon Madailens (pēc vēl nepārbaudītiem datiem pils tika nopostīta 1905. gadā), izpārdoti tika arī citi īpašumi, bet daļu no muižas saimniecības kopā ar kungu dzīvojamo namu, dzirnavām, citām ēkām un apm. 100 ha zemi no barona uzsāka izpirkt latvieši - brāļi Jānis un Bērtulis Birņi. Iespējams, ka tad nodalītajam īpašumam tika dots vārds „Patmalnieki”, vēl vēlāk - „Lejas Patmalnieki”. Mārcienas muiža kā saimnieciska vienība aptvēra ārkārtīgi plašu, daudzus tūkstošus hektāru lielu Mārcienas pils apkaimi. Ap 1908. gadu (gadskaitlis saglabājies kungu mājas vējrādītājā) saimniecība pārgāja vācieša Johana Gotlība Hanšmaņa īpašumā, un dzīvojamā ēka tika ievērojami pārbūvēta, kāda saglabājusies līdz mūsdienām. No Mārcienas pils, tā atrodas apm. 1,5 km attālumā no Mārcienas muižas, vairs saglabājušās staļļu drupas un dārzniecības māja.
Ēka ir atjaunota atbilstoši sākotnējam krāsojumam. Iekštelpas krāsotas saskaņā ar uz sienām atrastajiem pirmējiem krāsu paraugiem, kur vien iespējams, atjaunotas vēsturiskās karnīzes. Mēbeles iepirktas galvenokārt Mārcienas un apkārtējos pagastos.
5
