Muzeja ēka
Ēka celta 1903. gadā kā K. Pēkšēna personīgais nams. Tās projektu izstrādājis K. Pēkšēns kopā ar toreizējo arhitektūras studentu Eiženu Laubi. Ēka izceļas ar ārkārtīgi spēcīgu apjomu plastiku un izteiksmīgu siluetu. Arhitektoniskajā pamatformā meistarīgi iekļautajos ornamentālajos ciļņos stilizēti vietējās augu un dzīvnieku valsts motīvi – skujas, čiekuri un vāverītes. Namā atrodas vītņveida kāpņu telpa ar ornamentāliem griestu gleznojumiem, kas, iespējams, veidoti pēc izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla metiem. Šī jūgendstila kāpņu telpa ir viena no izteiksmīgākajām ne tikai Rīgā, bet arī Eiropā.
Muzeja telpu restaurācija
Muzejā atjaunots autentiskais 1903. gada interjers. 2007. gadā sākta telpu izpēte, atklājot un fiksējot sākotnējo interjera apdari. Restaurācijas darbi veikti no 2008. gada līdz 2009. gadam restauratores Gunitas Čakares vadībā.
Muzeja ekspozīcija
Muzeja ekspozīcija iepazīstina ar rīdzinieka dzīvokļa iekārtojumu 20. gadsimta sākumā. Interjera projekta autore ir arhitekte Liesma Markova. Muzejā varēs iepazīties arī ar Rīgas 20. gadsimta sākuma arhitektūru, mākslu, rūpniecību un izcilām personībām ar multimediju palīdzību. Šī virtuālā muzeja projekta autors ir mākslinieks Jānis Mitrēvics. Muzeja izveide plānota trīs kārtās. Muzeja pirmajā kārtā var aplūkot ieejas halli, viesistabu un kamīna istabu.
Viesistaba
Viesistaba ir dzīvokļa centrālā reprezentācijas telpa, kurā saimnieki uzņem viesus, dzer tēju, runā par operas izrādēm, politiku, apspriež jaunāko Parīzes modi, kā arī Rīgas ziņas. Viesistabā var klausīties mūziku, dziedāt un dažkārt pat dejot...
Telpā atjaunots autentiskais 1903. gada interjers. Sienas atguvušas kādreizējo zilo krāsojumu. Viesistabas apdarē izmantoti florālie elementi, iedvesmu smeļot Latvijas dabā. Sienu augšdaļā izvietota ornamentāla josla ar margrietiņu motīviem. Visgreznākā apdare ir griestiem, ko rotā stuka dekors ar margrietiņu ziedu elementiem, kā arī ornamentāla gleznojumu josla. Interesants telpas akcents ir erkers. To no viesistabas atdala koka dekors, kas veidots raksturīgās jūgendstila formās. Ir saglabājies oriģinālais parkets, flīzes, kā arī durvis, logi un apkures sistēmas radiatori.
2007. gadā veikta telpas izpēte, 2008. gadā – interjera restaurācija.
Viesistabā izvietoti autentiski, Rīgā lietoti un izgatavoti jūgendstila perioda priekšmeti. Mēbeļu iekārta izgatavota 20. gadsimta sākumā Rietumeiropā. Mīkstajām mēbelēm saglabājies oriģinālais tapsējums. Pie sienas izvietots baltvācu mākslinieka Bernharda Borherta (1869 – 1945) akvarelis „Pavasaris”. Gramofons izgatavots J. G. Cimmermaņa mūzikas instrumentu fabrikā Sanktpēterburgā, kafijas servīze – M. S. Kuzņecova fabrikā Rīgā, stikla vāzes – Rīgas Iļģuciema stikla fabrikā, bet pulkstenis, kas izgatavots Vācijā, pirkts Roberta Valdmaņa veikalā Rīgā.
Kamīna istaba
Kamīna istaba izvietota dzīvokļa reprezentatīvajā daļā. Tā ir vieta, kurā saimnieki un viesi pulcējas pie kamīna uguns. Malkojot vīnu, risinās sarunas…
Istabā ir atjaunots autentiskais 1903. gada interjers. Sienas atguvušas kādreizējo zaļo krāsojumu. Telpas interjera apdarē izmantoti florālie motīvi, iedvesmu smeļoties Rīgas koku daudzveidībā. Sienas augšdaļā izvietota ornamentāla josla ar kastaņu lapu motīviem. Griestus rotā stuka dekors, kura kompozīcijas centrā ir rombveida rozete, bet pa perimetru izkārtota ornamentāla lentveida josla, kā arī dekoratīvs gleznojums ar kastaņu lapu motīviem. Ir saglabājies oriģinālais parkets, kā arī durvis, logi un apkures sistēmas radiatori. Telpas akcents ir kamīns, kas veidots no zaļiem glazētiem podiņiem, kurus grezno kastaņu lapu un ziedu motīvi. Tas izgatavots 20. gadsimta sākumā Rīgas „Zelm und Behm” fabrikā. Kamīna istabā izvietoti autentiski, Rīgā lietoti jūgendstila perioda priekšmeti.
Mēbeļu iekārta izgatavota 20. gadsimta sākumā Rietumeiropā, litogrāfijas – Itālijā, stikla vāzes – Rīgas Iļģuciema stikla fabrikā, bet barometru izgatavojis Rīgas optiķis