Apraksts
Dikļu pils atrodas skaistā un vēsturiski nozīmīgā vietā. Dikļos 1818. gadā pirmo reizi tika spēlēta luga latviešu valodā – muižas kalpotāja Jāņa Peitāna tulkotie Šillera „Laupītāji” un 1864. gadā muižas mācītājs Juris Neikens sarīkoja pirmos latviešu Dziesmu svētkus.
Dikļu muiža ir sens fon der Pālenu dzimtas īpašums, un pils pamatos iekaltais gada skaitlis 1423 vēsta par muižas vēstures pirmsākumiem. Tagadējā neobaroka stila Dikļu pils ēka tika uzbūvēta vēlāk
Bijušie īpašnieki: Senākās ziņas par muižu ir no 1456. gada., kad šis īpašums piederējis Gotšalkam fon der Pālenam. Vēlāk muiža bija Rīgas bīskapijas lēņu zeme un tika iznomāta Tomasam Rezem., kas muižu pārdeva Heinriham Veiptem. 1456. g, toreiz saukta par Pāles muižu, muiža tika pārdota Detlefam fon der Pālenam. 1722. g. fon der Pālenu dzimta, kurai Dikļu muiža piederēja aptuveni 300 gadus, to pārdeva virsstaļļmeistaram grāfam Kārlim Gustavam Lēvenvoldem. Pēc viņa nāves muižu mantoja viņa sieva Šarlote, dzimusi Rozena. 1760. g. viņa muižu pārdeva Margaretai fon Tīzenhauzenai. Tīzenhauzeniem muiža piederēja līdz 1846. g., kad tā tika pārdota asesoram Johanam fon Hanenfeldam, kas 1850. g. to ieķīlāja Johanam Samuelam Badauam. 1860. g. ķīlu līgums tika atcelts, un Handelfelds muižu pārdeva baronam Paulam Volfam. Volfiem muiža piederēja līdz 1919. g., kad tā tika piešķirta Valmieras apriņķa valdei, kas tajā iekārtoja bērnu patversmi. 1937. g. muižā iekārtoja Valmieras apriņķa pašvaldību sadarbes apvienības sanatoriju. Pēc II pasaules kara Dikļu muižā bija tuberkulozes sanatorija. 1974. g. sanatorija tika pārveidota par traumatoloģijas un ortopēdijas rehabilitācijas slimnīcu „Dikļi”. 1993.g. slimnīcu likvidēja, un muiža tika nodota Dikļu pagasta pašvaldībai. 1994. g. muižu pārdeva Ivandai Ceijerei, kas 7 gadu laikā neko muižā nedarīja. 2000. g. pili iegādājās Elmārs Švēde, Egons Mednis, Normunds Grīva un Andris Putāns, kuri izveidoja a/s „Dikļu pils”.
1998. gadā Dikļu pils ēka tika iekļauta Valsts arhitektūras pieminekļu sarakstā. 2000. gadā pili un tai piederošās ēkas iegādājās tagadējais īpašnieks – a/s „Dikļu pils”. Pils restaurācija tika sākta 2002. un pabeigta 2003. gadā, respektējot visu senatnīgo – no pagraba līdz pat bēniņiem.
Restaurācijas gaitā tika atjaunota pils ēkas arhitektoniskā simetrija, koka apdares elementi griestos, sienu paneļos, kā arī logi, durvis, parketa grīda, vestibila kāpnes un citas detaļas. Pils ir ievērojama arī ar ļoti īpašu un greznu vairāk nekā divdesmit kamīnu un krāšņu kolekciju, kas tika izveidota restaurācijas gaitā.
Par pils apkārtni saglabājies daudz nostāstu. Pie pils aug liela liepa ar trim izteiktiem žuburiem. Stāsta, ka baronam piedzimušas trīnītes un tam par godu viņš blakus iestādījis trīs liepiņas, kopā saaugušas, tās tapušas par dižkoku. Vēl pils parkā ir dīķis, par kuru klīst nostāsti, ka barons tajā ielicis ozolkoka grīdu, lai, ejot peldēt, kājas negrimst dūņās.