Ala veidojusies Gaujas svītas baltajos un sarkanajos smilšakmeņos, kas mijas dažāda platuma joslās. Alas ieeja šaura. Alā atrastas lāseņu garoziņas un stalaktīti - netipiski smilšakmens alām. Alas garums, bez sānu ejām 40 m, Platums līdz 7 m, augstums 1,9 m, grīdas laukums 110 m2. Noteikta kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija.
Alu atklāja R. Dzirne, kurš apkārtnē veica amatieriskus izrakumus un atklāja senas apmetnes vietu, Simtēnu senkapus, daudz senlietu. Alā atrastas kaulu ogles, ugunskura vieta un zīmīgi novietoti laukakmeņi. Tomēr šie atradumi nav pietiekami, lai varētu secināt, ka alā uzturējies neolīta cilvēks. Alā dzīvo lapsas, tās labajā pusē ir daudz lapsu alu, vairākas neizpētītas, daļēji aizbirušas ejas. Viscaur nogāzušies smilšakmeņu bluķi. |
1
