Kazu ieleja, grava

(ar Lībānu- Jaunzemju saldūdens kaļķiežu iegulām un Sikspārņu alām)

Līdz 6 m augsti, ap 50 m plati skaisti atsegumi, šeit lejup krīt Septiņavotu lielais ūdenskritums un vairāki sezonāli ūdenskritumi. Atsegumā vērojami dažāda veida saldūdens kaļķieži - laminēti, kavernozi, granulēti, kompakti. Atsegumā var atrast pārkaļķotu augu nospiedumus - lapas, stumbrus, zariņus, saldūdens moluskus. Neliels smilšakmens atsegums pie lielā ūdenskrituma. Avots klinšu pakājē.
Kaļķiežu iegula veidojusies Lībānu Jaunzemju senās ielejas malā, kas dziļi iegrauzusies devona dolomītos. Ieleja pievienojas Kazu gravai. Šķīdinot dolomītu avoti senajā ielejā izgulsnējuši 11 - 13 m biezu avotkaļķu kārtu.
Putekšņu analīze liecina, ka lielākā daļa nogulu veidojušās holocēnā, no boreālā līdz subatlantiskajam laikam. (Danilāns, 1957).
Dažus metrus austrumos no ūdenskrituma redzams arī neliels smilšakmens pamatiežu atsegums.
Pār šo atsegumu līst krāšņs ūdenskritums, kura ūdens nāk no avotiem, kuri izplūst ap 600 m augstāk. Līdz lielajam ūdenskritumam strauts krīt pār vairākiem mazākiem ūdenskritumiem kuru skaits mainās atkarībā no ūdens daudzuma. Lielais ūdenskritums savukārt ir 7,5 m augsts, izplūst un izlokās kraujā ar daudzām strūklām. Pavasarī, kūstot sniegam, ūdenskritums kļūst tiešām grandiozs un rada Latvijai pavisam neparastu ainavu.
Ap 300 m lejāk strautam ir vēl viens, ap 1,2 m augsts un 2,8 m plats ūdenskritums.
Kazu gravas D kraujā, ap 200 m A no Ceipiem ir Annas avotiņš ar lielu kritumu - uz 68 metriem 28 metri. Avota debits līdz 3 l/s. Vasarā tas izsīkst.
Teritorijā sešas alas, tai skaitā:
Lielā Sikspārņu ala labā krasta augšējā šķautnē. 64 m gara dolomītu ala. Interesanti, ka mērot šīs alas pirmoreiz Latvijā pārsniegts 50 m lielums. Ekskursantu apmeklējumi alā aizliegti vairāku iemeslu dēļ. Tajā ir bīstamas, nenoturīgas akmens plāksnes. Bijis Zooloģiskais liegums. Te atradās visas, izņemot vienu, sikspārņu sugas, kādas vispār ir Latvijā. Šeit bija lielākā sikspārņu kolonija Baltijā. (Pēc citiem datiem - bijusi pat lielākā ZA Eiropā, savukārt citi dati - Igaunijā lielākas.). Pēc biežajiem tūristu grupu apmeklējumiem sikspārņi alu pameta. Alas platums līdz 6 metri, augstums 2,5 m, grīdas laukums 175 m2. Alas izcelšanās neskaidra. Alā divas lielas telpas un vairākas ejas ar 4 izejām. Avots dod garumu 55 m. Alu grupa pirmoreiz uzmērīta 1980. Gadā, ģeoloģiskās kartēšanas laikā, vēlāk atklātas citas - mazākas alas.
Vidējā Sikspārņu ala - platība 62 m2, garums 16 m, augstums līdz 4 m, galvenās telpas izmēri - 5 x 8 m.
Dubļainā Sikspārņu ala - atgādina milzu šķīvi ar diametru 6 m.
V. Grāvītis uzskatīja, ka tās ir sufozijas rezultāts un izveidojušās dolomītiem iekrītot smilšakmens tukšumos.
Alas noteiktas kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija.