Līdz 1834.gadam Balvu pareizticīgo baznīca atradās Marienhauzenā (tagadējā Viļakas pilsētā), bet šajā gadā tā tika pārcelta uz Balviem. Baznīca atradās pie muižnieka Gorožanska mājas un vairāk atgādināja parastu māju. Zvanu tornis bija ierīkots turpat uz diviem stabiem. Pirmais garīdznieks – Tēvs Matvejs Lavrovskis. No 1836.gada līdz 1863.gadam kalpoja Tēvs Joans Kušins. Pēc viņa nāves 1863.gadā, pēc Polockas un Vitebskas arhibīskapa Vasilija lūguma, Balvu draudzē no Rīgas tika atsūtīti garīdznieks A.Popovs un piekalpotājs Pēteris Brodovickis, kuri labi prata latviešu valodu un ar panākumiem pildīja savu misiju. Tēva A.Popova kalpošanas četru gadu laikā Balvu novadā no katoļticības uz pareizticību pārgāja vairāk kā 900 cilvēku. Sakarā ar ticīgo skaita palielināšanos, vecā baznīca vairs neatbilda savam uzdevumem, un 1865.gadā tika iesākta jaunas koka baznīcas celtniecība. Iesvētīta 1871.gadā. 1882.gadā baznīcai bija piešķirts 36 ha liels zemes gabals un visu celtņu būvēšana bija pabeigta 1886.-1894.gadā.
1897.gada janvārī P.Seņkovska un K.Zaica vietā tika nozīmēts mācītājs Nikolajs Lielmežs. Viņš draudzē ieviesa ārpus dievkalpojuma lasījumus, nodibināja baznīcas kori, kuru vadīja skolotājs Pēteris Upīts. Periodā no 1912.-1916.gadam no Balvu draudzes izveidoja arī Vīksnas un Rugāju draudzes. Krievi draudzē sastādīja tikai divas trešdaļas no visiem draudzes locekļiem.
1934.gada 7.oktobrī Balvu draudze svinīgi atzīmēja savu 100 gadu jubileju. Pateicoties Tēva Andreja Mazura centībai, uz to laiku baznīcā bija veikts kapitālremonts un ievilkta elektrība. Pēc viņa nāves ar 1939.gadu par Balvu un Viļakas apgabala mācītāju tika nozīmēts Šķilbēnu draudzes mācītājs Tēvs Nikolajs Lapikens (citos avotos Lapins).
1985.gadā baznīca nodega. Dievkalpojumi notiek blakus mājā
1
