Pārbūvēta no mūra privātmājas 1928.gadā.
Pēc 1. Pasaules kara Cēsīs katoļu bija palicis ļoti maz. Tikai pēc pirmā pasaules kara 1915. gadā no malu malām sabrauca bēgļi, viņus apkalpoja E.Stukels un Kuldīgas prāvests F.Lukšo. Kad bēgļi aizbrauca, Cēsīs palika tikai dažas katoļticīgas ģimenes. Pie tiem dažreiz noturēt dievkalpojumus mājās atbrauca prāvests P.Stričko no Valkas.
Pirmie dievkalpojumi Cēsu draudzē notika draudzes cilvēku mājās, saviesīgos namos un citās telpās. Tos celebrēja bīskaps Jāzeps Rancāns.
Pēc kara pilsētā katoļticīgo skaits palielinājās līdz 1000, tos apkalpoja priesteri no Rīgas. Savu telpu draudzei nebija, līdz kāds lietuvietis novēlēja savu īpašumu Cēsu katoļu baznīcas vajadzībām. Šo īpašumu pārdeva un par saņemto naudu no Rumpīša kunga Cēsīs Palasta ielā nopirka četras vecas mājas, no tām viena bija mūra ēka, kuru pārbūvēja par baznīcu, nojaucot sijas un griestus. Zem spārēm piesita dēļu griestus. Grīdu atstāja koka. Ierīkoja altāri, koka telpas ar ērģelēm. Presbitērija daļā labajā pusē uzcēla nelielu piebūvi sakristejai. Ieejas durvis ierīkoja no gala. Baznīcas atbalstītājs bija akmeņkalēju darbnīcas īpašnieks Sproģis. Tas ziedoja baznīcai lustru, 2 karogus, Aglonas Dievmātes gleznas kopiju etc.
2
