Vecākā baznīca Latvijā. Tā bija viena no pirmajām baznīcām Līvzemē un ar daudzām izmaiņām saglabājusies līdz pat mūsdienām. Arī savā interjerā tā neizceļas ar greznību, tomēr tās īstā bagātība ir daudzie notikumi, kas saistās ar šo vietu. Blakus baznīcai atrodas Kubeseles pilskalns, kurā uzcelta mācītājmuiža. Pilskalna pakājē atrodas kalniņš, kuru dēvē par Kaupo kapa vietu, lai gan ticams, ka Kaupo apglabāts pašā baznīcā. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. 1205. gadā priesteris Alobrants uzceļ baznīcu lībiešu apdzīvotajā Kubeselē, nodedzinātās Kaupo pils tuvumā. No baznīcas 1613. gadā bija palikušas tikai četras sienas. Atjaunošanas darbi uzsākti 1643. gadā un 1699./1701. gadā. Līdz 17. gs. otrai pusei baznīcas arhitektūra bija vienkārša: ar sarkanajiem dakstiņiem klātiem divslīpju jumtiem segta celtne ar nelielām , dziļām logailām. 17. gs. beigās zvans karājies kādā vītolā uzkalniņā blakus baznīcai. Tikai 1699. gadā meistars Vēde uzcēla tālaika Vidzemes lauku baznīcām tik raksturīgo nelielo jomtgales tornīti, kuru rotāja lode un gailis. 18. gs. uzcēla mācītājmuižu. Plašāka pārbūve notika 1865. gadā. 1902./1905. gadā koka torņa vietā tika uzcelts 46 m augsts, masīvs mūra tornis, pēc Augusta Reinberga projekta. I Pasaules karā tornis sašauts, atjaunots 1924. gadā. Indriķa hronikā minēts, ka Kaupo ir apglabāts Kubeselē. Saskaņā ar nostāstiem tas varētu būt vai nu pie Krimuldas mācītājmuižas vai pašā Krimuldas baznīcā.
2
